mēs sākam gulēt atsevišķi kkad ap sīkās pirmo gadu, jo pirmo gadu viņa gulēja savā šupulī blakus mūsu gultai, bet tad viņai sāka patikt gulēt gultā, un man draugs vislaik krita ārā no gultas, jo viņam šķita, ka viņš viņu nospiedīs, un arī viņam ir darbs, kad dažreiz nāk mājā ap diviem, dažreiz ceļas trijos, es savukārt nevaru aizmigt vairs, ja ap to laiku pamostos, un vēlāk mēģinājām meitu likt atsevišķi ap dieviem vai trijiem gadiem, bet viņa modās nakts vidū un nāca tāpat pie mums, un es nevarēju pagulēt...
līdz ar to mums šobrīd draugs guļ atsevišķi sava istabā, bet es pie meitas istabā, domājam, kad pārcelsimies uz jauno māju kkad tuvākā pusgada, gada laikā beidzot atgriezties pie kopējas guļamistabas, kad viņam beigsies šitais naksnīgais darbs, un lai meita beidzot sāk gulēt atsevišķi pati savā istabā, redzēs, kā ar to ies...

(Reply to this) (Thread)

Jā, dēļ šāda iespējama iznākuma, jau no sākuma mazo likšu pašu savā istabā. Esmu gatava pāris mēnešus paciest staigāšanu pie bērna naktīs, kā atlikušo laiku tolerēt ar bērna niķi gulēt mūsu gultā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

realitātē apnīk pat celties no gultas ārā katru nakti pa piecām sešām reizēm :D

(Reply to this) (Parent)

lūk, lūk, arī līdzīgi.
tagad lieku cerības uz to, ka ievilināšu E gulēt atsevišķi, ja nopirkšu viņam to gultu mašīnas formā. sarkanu. tad gan viņš nespēs pretoties. un tad vēlāk uz atsevišķu istabu. man palicis prātā, ka viņi izaug un vairs negrib gulēt tev blakus, and you'll miss it, tā ka stipri iespringt par šo nav vērts. dažus vakarus gan, protams, gribas mieru, un ar mazu bateriju blakus tas nav iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es arī par to pieaugšanu domāju (cik nu ilgi vēl viņa gribēs gulēt blakus) un par kkādu fancy gultu (drošivien vienradži un varavīksnes :DDD), lai aizvilinātu gulēt vienatnē :D

(Reply to this) (Parent)