es tik ļoti biju sajūsmā par fizioterapeitu, ka ieteicu arī vīram aiziet, jo jau cik ilgi mokās ar muguru un rokām, un, skaicka, kamēr neatkritīs nost, neko jau nedarīs lietas labā. tā nu es ar viltu un spaidiem piedabūju aiziet, nu, kādu tur viltu - teicu, ka dāvinu un sliktākajā gadījumā uzzinās, kā tas ir, un ja nepatiks, varēs neiet.

un ko domājies, nepatika itin nemaz, jo īpaši, kad ar elkoni ieurbās kaut kādā punktā uz dibena (kad man šorīt maigi staipīja plecus, šito atcerējos un knapi spēju novaldīt platu smaidu).

bet, kas ir pats interesantākais - pierakstījās uz nākamo reizi.

paturu gan prātā, ka pierakstīties vēl nenozīmē arī aiziet.