protams, es domāju, ka būs daudz cilvēku. domāju arī, ka būs vairāk, nekā domāju, neskatoties uz visiem boikotētājiem.

bet to, ka būs tik daudz cilvēku, to nu es nebiju iedomājusies. obviously, citādi nebūtu tur spērusi kāju.

protams, kad es ap vieniem naktī beidzot ielauzīju savu ķermeni gultā, lādēju sevi un visu mūsu četrotni, kurai ienāca prātā pērties uz teju pašu epicentru, būtu labāk binokļus nopirkuši, jo viss pagāja tādā skriešanā, ka frāze "es biju uz spēku izsīkuma robežas" gan pasaka visu, bet neizjutušajam nepateiks neko. miegs un atpūta, veiksmīgā kārtā darīja savu un tagad uz to spīdzināšanu var atskatīties kā uz neatkārtojamu piedzīvojumu, ar uzsvaru uz "neatkārtojamu", jo turpmākajos mēnešos mani neviens pat ar stobru pie deniņiem nepiespiedīs iziet garākā pastaigā.

atļaušos secināt, krastmala tādam salūtam bija par mazu.