|
Maijs 5., 2016
08:46 nu un tas ceļojums mani ir izvedis līdz izslēgtam telefonam. nekas nav tā, kā vajag. vienkārši nekas. pase nav izņemta. līdzņemamais nav izdomāts. algas nav izmaksātas. solārijā neesmu bijusi (lasīt: piedegšu kā vārīts omārs, būs tādas sārtvaidzes bildes, ka nu tikai). matus neesmu nokrāsojusi (matu krāsa, tātad, blāva jeb nekāda). maģistra darbs nav pabeigts. āra darbi nav pabeigti. iekšdarbi nav pabeigti. mūžīgais remonts. darbā rausta uz visām pusēm (šo sūdzību rakstu veselu stundu). apdrošināšana ir sūds. par ko priecāties?
|
Comments:
par to, ka dzīve notiek aij bet nekas, aizbrauksi un ātri vien šito visu atlaidīs
| From: | f |
Date: | 5. Maijs 2016 - 10:25 |
---|
| | | (Link) |
|
mierīgi ieelpojot un par to visu nedomājot, saprotu, ka pie visa vainīgs nevis ceļojums, bet ekspektācijas, fantāzijas un sapņi. no sērijas "this is not how i wanted it to be". yet, dzīve ievieš savas korekcijas.
galvenais ir būt un piedzīvot. pilnīgi vienalga kādā krāsā mati (saule tāpat to tavu matu krāsu nokostu pāris dienās), cik kilogrami, vai nagi ir pareizajā tonī, tas tikai kaut kādai stresa viļāšanai.
no visa tevis uzrakstītā svarīgi ir tikai izņemt pasi un labi būtu saņemt algu. pārējā pasaule pa šo nedēļu vai divām griesties nepārstās.
| From: | f |
Date: | 5. Maijs 2016 - 10:55 |
---|
| | | (Link) |
|
ir stundas, kurās es dzīvoju tieši ar tādu domu. bet tad ir stundas, kurās stress (galvenokārt jau par to sūda mg.) ķeras pie rīkles. šobrīd atkal ir mierīgi. |
|
|
Sviesta Ciba |