|
|
|
Aprīlis 3., 2014
12:56
šodien jau domāju, ka visi (es) jau var gudri spriest par to, kā jutīsies nākotnē, bet kad tas aizbraukšanas brīdis tuvojas, pēkšņi atceries visu labo, kas bijis, un kļūst pat skumīgi, kaut arī ar prātu apzinies, ka neaizbrauc taču uz pavisam. un kamēr es te uztraucos, kā es uzvedīšos, kad pēkšņi būšu viena, varbūt jāaizdomājas par to, kā uzvedīsies viņš. kamēr uztraucos par savu spēju uzticīgai būt, varbūt jāuztraucas par viņa spēju uzticīgam būt.
lai gan es, protams, saprotu, ka uztraukums rezultējas vien krunkainā pierē, un labuma no tā nevienam nav.
|
Comments:
Un es uztraucos par gluži pretējo - kā mēs uzvedīsimies, kad pēkšņi dzīvosim kopā :)
Jā, bet attāluma attiecības vienmēr ir pārbaudījums.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f |
|---|
| Date: | 3. Aprīlis 2014 - 15:47 |
|---|
| | | (Link) |
|
dzīvošana kopā man uzvēlās kā sniegs uz galvas, un galvenās problēmas bija saistītas ar spēju atrast sev privāto telpu un t.s. me time. tālāk jau, laikam, svarīgi, lai otrs cilvēks nekrīt uz nerviem :)
bet vispār atbalstu un ierosinu atsevišķas dzīvesvietas, ar regulāru (bet ne katru nakti) nakšņošanu kopā :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
