ojā, kā es šito saprotu. nekad nav tā gribējies kaut kur pasēdēt kā visādu darbu rakstīšanas laikā :/

(Reply to this) (Thread)

nupat ir tas mirklis, kad jādara vēl tik daudz, ka you decide to take a nap instead (c).

(Reply to this) (Parent)

es te sēžu un jūtu līdzi šim tekstam, jo dedlains grib mani nogalināt, bet es tik ļoti sēžu un daru neko un to apzinos, un kaut kur manā prātā jau vijas cilpa un dzenas āķis griestos.

(Reply to this) (Thread)

un gribas mest plinti krūmos. cik nu mest.. izlaist viņu no rokām, lai nokrīt turpat ļengani blakus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ik stundu viss mainās no "apziņa, ka esam galīgā dirsā", līdz "es visu varu, man izdosies, esmu labi ieskrējies", tad atpakaļ pie "oufaaak, neee, kam es varētu novēlēt savus mūzikas instrumentus, jo es tūlīt miršu no kofeīna izraisītiem sirdsdarbības traucējumiem un miega trūkuma, kā arī smadzeņu izdegšanas"...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

precīzi! to visu var atrisināt, uzrakstot to, kas jāuzraksta. un tad tu mēģini rakstīt, un saproti, ka "you've hit a plateau" un katrs nākamais klikšķis un mēģinājums labot lietas noved no izgaismotas birzītes lielā, melnā un ļaunā mežā.

(Reply to this) (Parent)