|
Janvāris 16., 2013
10:56 ieelpa, izelpa, ieelpa, izelpa. tas, ka cilvēks tev krīt uz nerviem, nenozīmē, ka drīkst viņu nošaut. ieelpa, izelpa, ieelpa, izelpa.
|
Comments:
Oi, man arī šādi uznāk. Vakar šādi sajutos bankā. Tur vispār jāuzmanās a to domās, ka laupīšana, nevis nemākulīgs operators.
| From: | f |
Date: | 16. Janvāris 2013 - 11:28 |
---|
| | | (Link) |
|
tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti (ar maz cilvēkiem, patiesībā, lūk, šis klients ir pirmais), tāpēc man liekas, ka tur mātes dabas pirksts ir pielikts klāt, jo nervi man ir visnotaļ stipri, bet te mani izved viņa klātbūtne pat tad, kad viņš atrodas blakus kabietā :D (tas nav smieklīgi, tas ir šausmīgi)
"Un vispār ja kāds ir āzis, tad nekad nevajag dusmoties uz āzi. Tikai uz sevi, ka tu ar āzi nevari tikt galā. Un ar āzi labāk pa labam."
| From: | f |
Date: | 16. Janvāris 2013 - 11:26 |
---|
| | | (Link) |
|
es veicu elpošanas vingrinājumus un mēģināju iztēloties, ka esmu in a happy place, jo pieredze nudien rāda, ka dusmošanās nepalīdz, bet man liekas šitā nepatika ir kaut kādu ķīmisko reakciju rezultāts, jo ilgāk par 30 minūtēm es nevaru to klientu izturēt. vienkārši nevaru!
aij, jā, ir tādi, viņi neko nedara, bet tas kā sēž, izskatas, kā mati krīt, kā acis mirkšķina, ohhh, tādas nezāles liekas. un tas tiešām ir kaut kur bioķīmiski, jo citi sēž tāpat, mirkšķina vēl biežāk, matu nav vispār, bet netraucē. |
|