Ieraugot savu suni, gadās, ka gribas viņu murcīt uzreiz:)
Dažreiz iedomājos, ka tas tomēr ir nedaudz nožēlojami, ka tas vienīgais dzīvnieks, pret kuru man ir Jūtas, ir suns. Nu, kad paskaties uz viņu, un tāds maiguma vilnītis pārskrien :)
Bet tā es ar laikam nevienu nemīlu, un ļoti ļoti ceru, ka tā arī paliks kādu laiku, nevis pēkšņi aizbrauks jumts un būs jāsāk idiotiski uzvesties.

(Reply to this) (Thread)

vot, jā, suņi manī kaut kādu tādu lielāku mīlestību izraisa. moš tāpēc, ka klausa vairāk. un jūt vairāk, kas saimnieku darīs laimīgu. atšķirībā no kaķa, kam viss pofik.

(Reply to this) (Parent)