|
|
|
Septembris 12., 2012
17:18
agrāk es darīju un nedomāju. nopirku krāsas, izgriezu gabalu no palaga un ķeskāju virsū, krāsu pie krāsas, mani neuztrauca tas, ka tur varbūt ir kaut kāda tehnika. es ņēmos ar peintu lai kaut ko uzzīmētu, izveidotu kaut kādu dizainu, man bija nospļauties, ka normāli cilveki to darīja ar visādiem tur koreļdrāviem un ko vēl ne. es zīmēju tērpus pilnā pārliecībā, ka man būs, kādu dienu kaut kā nebūt viss izkārtosies tā, ka viss tiks uzšūts. tagad mana aktīvākā dzīve notiek vien galvā. jo ir miljons iemeslu, kāpēc nav jēgas kaut ko patiešām darīt. agrāk es būtu nospļāvusies par to, ka nemāku šūt, trinkšķinātu to mašīnu, līdz adatas lūstu, un nepadotos, un vienalga, ka neviens, izņemot mani tās lupatas nevilktu. vismaz viena lieta ir palikusi. lai arī cik reižu būtu teikts, ka es zīmēju pārak tievus vidukļus, es nospļaujos vismaz par to. lai arī parādās man kaut kas ar ātrumu 1 skice/gadā. bet nu, ir progress. tiešām, ir. beidzot man ir plāna melnraksts. uz papīra!
"oh, come all ya' late bloomers"
|
Comments:
aww yiss!!! ar kaut ko jau jāsāk atkal! ;) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}