Daļa organizāciju nemaz neslēpj, ka drēbes ņem komerciāliem nolūkiem, nevis labdarībai un tavu sirdsapziņu atvieglo vien apziņa, ka laba manta nenonāks izgāztuvē, bet tiks izmantota atkārtoti kas pēc būtības jau arī ir labi.

Un daļa labdarības organizāciju savukārt arī neslēpj, ka, piemēram, Rietumeiropā savāktās drēbes, tirgo Austrumeiropā, un labdarībā iegulda šādi saņemto naudu. Jo 1) ne vienmēr viņu aprūpejamiem ir vajadzīgas drēbes; 2) drēbes transportēt, piemēram, uz Āfriku ir smagi un dārgi, vieglāk nosūtīt naudu un vajadzīgās lietas pagādāt uz vietas.

Nu un saprotams ir arī tās absolūtās cūcības, par kurām tu šausminies. Kur savāc it kā labdarībai, pārdod ar peļņu, iegūto naudu ieliek privātā kabatā un tā tālāk. Viena no aktīvākajām šādām krāpnieciskajām organizācijām arī Latvijā ir HUMANA.

Pie Degām jau nav ko piesieties, normāls komerciāls uzņēmums.

(Reply to this)

Nu, tieši tālab ir arī citi ceļi - piemēram, blakuspagastā ir īpašums vienam vācietim, kurš organizē sekonhanda savākšanu uzņēmumā, kurā strādā un tā nogādāšanu uz konkrēto pagastu, pagasta iedzīvotājiem.

Tur gan ir cits aspekts - ir gan bēdīgi, gan smieklīgi skatīties, kā uz šo ikgadējo bezmaksas lietoto drēbju dalīšanas pasākumu saskrien až viss pagasts, ieskaitot tos, kuri ikdienā braukā ar visnotaļ lepniem braucamrīkiem:))

(Reply to this)

šeit ir tā, ka čaritijšopi izsniedz tādus krāsainus maisus, kur var sabāzt savas nevajadzīgās drēbes, atstāt maisu pie namdurvīm un tad brauc mašīna un maisus savāc.
protams, citreiz brauc mašīna ar latvieti iekšā, kurš pēc tam tās drēbes aizved uz LV un pārdod par naudu, kuru sabāž savā kabatā. (true story, mātei kaut kāds čerez čerez pazīstamais "strādāja" par šādu braucēju un savācēju Anglijā. kopš uzzināju, savas drēbes nesu uz čaritijšopiem pašrocīgi)

(Reply to this)