|
Augusts 29., 2012
18:49 tātad, meklējot dokumentālās filmas par modi, atradu aprakstu par vienu, kas saucas t shirt travels. domāju: o, labais! par kreklu ražošanu, varbūt. a izrādās, par to, kā krekls no ņujorkas, kur tas nodots labdarībai, aizceļo uz zambiju, kur tas tiek pārdots par naudu. divreiz! esmu ļoti dusmīga uz pasauli šobrīd. narkotiku bizness varbūt arī ir nelegāls, bet šitam vai tad arī nevajadzētu tādam būt? vairs mūžā nenodošu nevienu lupatu nevienai labdarībai. tad jau labāk nodot pa taisno rokās tam, kam vajag. vai atstāt glīti salocītu pie miskastes, lai ņem, kam vajag. svol..
un tikko es sajutos kā tāda muļķe. nu, pilnīgākā.
tātad, pirms kāda laika mana druška sāka strādāt uzņēmumā, kas nodarbojas ar apģērba šķirošanu (kā man tikai tagad pieleca, droši vien ar ilustrāciju numur 2 šajā prezentācijā), tikai viņi šķiroja drēbes, kas tiks sūtītas uz pakistānu (tādas galīgi švakas) un kaut kur vēl (mazāk švakas, bet arī švakas). lūk. ilgi gan viņa tur nenoturējās, jo vergturi uzskatīja, ka viņa šķiro pārāk lēni.
un es taču pati arī eju uz sekondhendu iepirkties (ilustrācija numur 5). un no kurienes tās drēbes nāk? kāds ir nodevis savas drēbes ar nolūku saņemt par to naudu? aha. galu galā, tas pats uzņēmums, kur strādāja druška, apgādā ar drēbēm visas degas un tādā garā. nē, nu, labi, tas jau man bija zināms (ka iesaistītajiem tur ir konkrēta varka; tāpat kā tiem jaukajiem cilvēkiem, kas nosper lidostās testerus un pēc tam devīgi pārdod par pusi no smaržu cenas), bet tas, līdz kam es neaizdomājos (vot, tā ir, ka neaizdomājas!), ka tas iet roku rokā ar to, ka cilvēki, kam tās drēbes principā ir nodotas, pēc tam vēl paši maksā par to, lai viņas saņemtu! does that seem right to you? un lai tikai man kāds pasaka, ka tas taču nav nekas jauns. uzšaušu.
|
Comments:
Daļa organizāciju nemaz neslēpj, ka drēbes ņem komerciāliem nolūkiem, nevis labdarībai un tavu sirdsapziņu atvieglo vien apziņa, ka laba manta nenonāks izgāztuvē, bet tiks izmantota atkārtoti kas pēc būtības jau arī ir labi.
Un daļa labdarības organizāciju savukārt arī neslēpj, ka, piemēram, Rietumeiropā savāktās drēbes, tirgo Austrumeiropā, un labdarībā iegulda šādi saņemto naudu. Jo 1) ne vienmēr viņu aprūpejamiem ir vajadzīgas drēbes; 2) drēbes transportēt, piemēram, uz Āfriku ir smagi un dārgi, vieglāk nosūtīt naudu un vajadzīgās lietas pagādāt uz vietas.
Nu un saprotams ir arī tās absolūtās cūcības, par kurām tu šausminies. Kur savāc it kā labdarībai, pārdod ar peļņu, iegūto naudu ieliek privātā kabatā un tā tālāk. Viena no aktīvākajām šādām krāpnieciskajām organizācijām arī Latvijā ir HUMANA.
Pie Degām jau nav ko piesieties, normāls komerciāls uzņēmums.
From: | unpy |
Date: | 29. Augusts 2012 - 19:18 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, tieši tālab ir arī citi ceļi - piemēram, blakuspagastā ir īpašums vienam vācietim, kurš organizē sekonhanda savākšanu uzņēmumā, kurā strādā un tā nogādāšanu uz konkrēto pagastu, pagasta iedzīvotājiem.
Tur gan ir cits aspekts - ir gan bēdīgi, gan smieklīgi skatīties, kā uz šo ikgadējo bezmaksas lietoto drēbju dalīšanas pasākumu saskrien až viss pagasts, ieskaitot tos, kuri ikdienā braukā ar visnotaļ lepniem braucamrīkiem:))
| From: | zan |
Date: | 30. Augusts 2012 - 15:50 |
---|
| | | (Link) |
|
šeit ir tā, ka čaritijšopi izsniedz tādus krāsainus maisus, kur var sabāzt savas nevajadzīgās drēbes, atstāt maisu pie namdurvīm un tad brauc mašīna un maisus savāc. protams, citreiz brauc mašīna ar latvieti iekšā, kurš pēc tam tās drēbes aizved uz LV un pārdod par naudu, kuru sabāž savā kabatā. (true story, mātei kaut kāds čerez čerez pazīstamais "strādāja" par šādu braucēju un savācēju Anglijā. kopš uzzināju, savas drēbes nesu uz čaritijšopiem pašrocīgi) |
|