heh hē,
bet kā pierāda pats Hemingveja gadījums, ilgstošāk šādu pieeju praktizējot, viņš nevarēja vairs ne lāga parakstīt, ne lāga rediģēt uzrakstīto..

(Reply to this) (Thread)

nu bet tas jau nav svarīgi :) galvenais ir ideja. un idejā ir spēks!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, no otras puses, idejai ir vērā ņemami turpinātāji (H.S.Tompsons, Keruaks, Brotigans utt). Viņi gan izvēlējās arī krietni jaudīgākas substances.
Bet no paša pieredzes varu spriest, ka (jebkurā) reibumā var sanākt dabūt kādu impulsu/sajūtu/ideju, bet pati rakstīšana vienalga būs jāveic skaidrākā brīdī..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un skaidrā nekad neuzrakstīsi tā, kā uzrakstīsi reibumā. citiem gan tādas pērles nevar rādīt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur es Tev varu piekrist, ka tāpat jau neuzrakstīsi.
Kas attiecas uz prozu - labāk ar ne, jo prozas tekstam tomēr daudz ko izšķir struktūra, valodas loģika. Tas ir mazliet tāpat kā mēģināt uzaust rakstainu segu - svarīgākais ir nevis izslēgt apziņu, bet (paš)disciplinēt to darboties konkrētā nolūkā, frekvencē.

Par dzeju - jā, dažreiz tas nostrādā.

(Reply to this) (Parent)