mazdruscīt sasmējos, bet pa lielam - līdzjūtības. es te nesen mēģināju eksperimentēt ar dabisko izskatu, bet kā nav, tā nav. vienu dienu vajadzēja slēpties no cilvēkiem lai beidz prasīt vai es slima, otrā uzliku mazliet skropstu tušas, tāpat izskatījos aizmigusi un sapampusi, trešajā uzbliezu līniju, tušu un vaigu sārtumu, uzreiz kā cilvēks. skumji, bet ko darīt. bet zin kā būs? pieradīsi pa tiem mēnešiem, pēc tam uzliksi kosmētiku, liksies, ka ritīgi piedauzīgi uzmālējusies, vismaz man tā bija pirms pāris gadiem, kad arī kaut kāda iemesla pēc nevarēju kādu laiku krāsoties.

(Reply to this) (Thread)

nav jau tā, ka neesmu nekur bez kosmētikas gājusi, bet, nu, vismaz skropstu tušu, vismaz atstājiet man to prieku. figuški!

nē, nu, par sarkanu ēnu trūkumu ap acīm es šobrīd arī nevaru sūdzēties :)

(Reply to this) (Parent)