Pirmkārt, hipotēzi, nevis faktu.

Otrkārt, jā, pavisam vienkārši. Ņemam pietiekami lielu grupu un baŗojam viņiem sarkanvīnu ar reste-lalala. Ņemam arī vēl vienu tikpat lielu grupu ar puslīdz līdzīgu bekgraundu un baŗojam viņiem padzērienu, kas garšo un izskatās pēc sarkanvīna, bet bez r. Pilnai laimei trešajiem izsniedzam r ripas un ceturtajiem ripas bez r.

Nevienam nesakām, ko viņš dabū, padzērienu/ripas ar r vai bez. Un pilnai laimei arī tiem čaļiem, kas tām grupām to vīnu dod, nesakām, ka neizmuldās.

Nu un tad pietiekami ilgā laika posmā vērojam, vai ir kāda starpība starp tiem, kas dabū r un tiem, kas nedabū.

Nav, protams, tik aizraujoši kā regulāra pļēgurošana :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Problēma vienīgi ir tāda, ka šādi faktori parādās organisma kondīcijā tikai ilgā laikā. Ērtāk ir eksperimentēt ar pelēm (pie kurām resveratrols rāda visai pārliecinošus rezultātus).

(Reply to this) (Parent)