"Pusdienas ar onkuli" būtu labs nosaukums aizkustinošam mīlas romānam, kurā aprakstīts kā tikai tad, kad Tavas neiejūtības un savas bezcerīgās mīlas sagrauzts, onkulis aiziet ar sirdi, tikai tad Tu saproti, cik Tev ļoti pietrūkst šo pusdienu kopā ar viņu.

(Reply to this) (Thread)

tā vis nebūs, jo viņš ļoti nepiedienīgi skatījās!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DD cik tad nepiedienīgi var skatīties? drusku, uz robežas, ļoti tad ārkārtīgi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

beidz mani āzēt :P ir tikai divi veidi - vai nu piedienīgi, vai nu nepiedienīgi. epiteti vairs nespēlē tik nozīmīgu lomu :)

(Reply to this) (Parent)

Man tas vairāk izklausās pēc detektīvromāna. Pusdienas beidzas, onkulis tiek atrasts aizrijies ar privāto dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un tad nākotnes bērni literatūras stundās mocīsies ar šo "privātās dzīves" jēdzienu, - sak, ko autors domājis ar šiem izteiksmīgajiem vārdiem?

(Reply to this) (Parent)

"Viss liecināja par to, ka tā ir pašnāvība, jo īpaši pēcnāves zīmīte, kurā onkulis sērojošajiem palicējiem pats uz savas pieres bija ar skropstu zīmuli atstājis vēstījumu "Es neesmu resna!!!""

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to be continued...

(bestesllers ķešā! jāatrod autors, kas cienīgi spēs uzrakstīt šo darbu.)

(Reply to this) (Parent)