Ņu, es, braukšanas fans, pirmajā reizē sēdos pie stūres klusā Purvciema ieliņā. Tev vajadzēja redzēt kas notika, kad brauca pretī pirmā mašīna: Katrā virzienā sava josla, bet es piebraucu pilnīgi pie apmales un gandrīz uz tās, pilnīgi apstājies nogaidīju lai tas auto paiet garām. Draugs, kas bija uzticējis (1991.gadā) savu lepno Zaporožecu, vērojot manus pirmos braukšanas soļus, sēdēja blakus norasojis.
Toties, kad iemācījos tā pavilka, ka vēl pirms dažiem gadiem izpildījos pie Salu tilta apļa Statoila - nogājis no apļa, no otrās joslas (ap 80km/h), ar rokas bremzi, perpendikulāri joslām, ietrāpīju Statoil iebraucamajā ceļā, ar pazeminātu pārnesumu kārpoties tālāk. Guttai vnk nebija ko teikt, viņa kliedza aiz šoka, bet saprata, ka ir piedzīvojusi lielisku triku.
Rezumē: kad sāks sanākt, tad braukšana kļūs par drogu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, viss bija gumijas dūmos ;)

(Reply to this) (Parent)

tas, katrā ziņā, būtu ellīgi smieklīgi, ja es patiešām pavilktos, jo no pretimbraucošajām mašīnām mani arī pārņem panika, un es pēkšņi vairs nezinu, ko darīt :))

(Reply to this) (Parent)