tas pāriet. man arī tikai nesen sācis patikt. galvenais nemest plinti krūmos un turpināt braukt, pat ja riebjas. un vēl noder kāds garāks brauciens, kaut uz poliju piemēram, vai brīvdienas ar īrētu auto. man baigi palīdzēja 4 dienas norvēģijā, kur biju spiests automatizēt visas ātrumpārslēgšanas iemaņas abos virzienos (mazlitrāžas auto kalnainā apvidū, štepselēšanās sanāk kā rallijā), parkošanos slīpumā utml brīnumus.

(Reply to this) (Thread)

mest plinti krūmos - tas ir tieši tas, ko gatavojos darīt. sajūga pedāli ienīstu no sirds un dvēseles. kaut sadegtu ellē tas pedālis un cilvēks, kurš izdomāja, ka tāds ir vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl jau eksistē arī automāti. tiem sajūga nav :D
tomēr sevi pārvarēt un tikt pie labas sajūtas, sēžot pie stūres, ir vērts. man kādu laiku atpakaļ šausmīgi riebās pat doma, ka man kaut kur jābrauc pašam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb, pienāk brīdis, kad pat kaut kas tāds reāli ieper un tad tik vizināties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kinski, es zinu, ka tā var būt. bet es jeļi, jeļi braucu, man tas riebj, neviens brauciens nav bez ekscesiem. izņemot to reizi, kad ar automātisko. bet ij tad, iespējams, mani sanesa.

lai brauc šoferis.

(Reply to this) (Parent)