|
|
|
Janvāris 8., 2013
10:36
un pēdējo nedēļu man katru dienu prasās zivi. un nevis kuru katru, nevis šādu tādu, bet auksti kūpinātu lasi vai varavīksnes foreli man podavaiķe. un tā, ka konkrēti prasās. vitamīnu d sagribējās? moš arī. pēdējā laikā esmu izcili nikna. par visu. manī vienkārši ir dusmas un niknums, un lai dievi stāv klāt, ja pateiksi kaut ko ne tā, kā man patiks. galvenais, nekad nevar paredzēt, kas būs tas, kas man nepatiks. tās var būt arī lietas, kas agrāk ir likušās smieklīgas un patikušas. bet ne tagad, un noteikti ne šodien. lai gan vakar vispār noskaņojums bija - asināt cirvi un uzšķērst kaut ko. vot, tikai doma par to, ka tas varētu būt pms, mani uzjautrina.
|
12:02
sīkajai māsīcai šodien aprit apaļi 15 gadi uz šīs pasaules. atceros to dienu, kad viņa piedzima. man bija 12. eju ka nu pulēt zārka dēlīšus labāk jau tagad, tāpat nepaspēs ne ar aci pamirkšķināt, kā būs pagājis jau trīsreiz tikpat ilgs laiks.
|
16:03
a ja par jubilācijām. man taču šogad liktenīgie cipari. nu, man tā vismaz vienmēr ir licies. man vienmēr tas divdesmit septiņi ir licies viens sasodīti skaists skaitlis, un vienmēr bija čujs, ka tas nu būs īstais un riktīgais vecums, kad viss būs. ko es varu teikt. tagad man ir čujs, ka tie visi tādi sapņi vien bija, jo man patīk dzert un pīpēt, un izklaidēties vairāk, kā jebkad, strādāt gribu mazāk kā jebkad, un ticība ļubestībai līdzinās tai saulei, kas šobrīd aiz loga tik spoži spīd.
es pat, koķetējot ar klientu nupat, aizmirsu, ka man nevis jāsēž un jādzer tēja, klausoties par niršanu ēģiptē, bet ar atvērtu žokli jāguļ pie zobārsta. kāds tur pieaudzis cilvēks? kāds tur - viss būs? un ballīte drošvien atkal kārtējo reizi neizdosies. ak, diusseptiņi, ko tu esi paslēpis piedurknē?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |