|
Janvāris 8., 2013
f | 16:03 a ja par jubilācijām. man taču šogad liktenīgie cipari. nu, man tā vismaz vienmēr ir licies. man vienmēr tas divdesmit septiņi ir licies viens sasodīti skaists skaitlis, un vienmēr bija čujs, ka tas nu būs īstais un riktīgais vecums, kad viss būs. ko es varu teikt. tagad man ir čujs, ka tie visi tādi sapņi vien bija, jo man patīk dzert un pīpēt, un izklaidēties vairāk, kā jebkad, strādāt gribu mazāk kā jebkad, un ticība ļubestībai līdzinās tai saulei, kas šobrīd aiz loga tik spoži spīd. es pat, koķetējot ar klientu nupat, aizmirsu, ka man nevis jāsēž un jādzer tēja, klausoties par niršanu ēģiptē, bet ar atvērtu žokli jāguļ pie zobārsta. kāds tur pieaudzis cilvēks? kāds tur - viss būs? un ballīte drošvien atkal kārtējo reizi neizdosies. ak, diusseptiņi, ko tu esi paslēpis piedurknē?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |