|
|
|
Maijs 3., 2012
09:56 - : par trauku plēšanu
es nekad neesmu dusmās plēsusi šķīvjus.
vai traukus vispār. neesmu pat telefonu pret sienu izšķaidījusi. vienreiz es gan nobļāvos tā, ka gandrīz zaudēju samaņu, bet, lūk, demolēšana man vēl ir neatklāta teritorija. vienmēr baigi gribējies, bet žēl trauku, un tad vēl bailes, ka šķemba atleks un acī trāpīs.
|
14:58
un tad vēl aizbraucām ar bračku un viņa sīko uz supermārketu, iesēdinam mazo grozā un, davaj, saku, es viņu pastumšu, trādi rīdi, tur mēs braucam ar pirkstiem biešu burkās, tur mums ir cepumi, un tas tad tas? iecienītā kroga bārmenis, ar absolūti šokētu, bet smaida pilnu sejas izteiksmi, un nebija laika apstāstīt, ka tas nav mans bērns, un tas blakus nav mans vīrs (tā nu sanācis, ka mēs ar bračku esam apmēram tikpat līdzīgi kā saule un mēness, līdz ar to, nezinātāji mūs mūžā nenoturētu par asinsradiniekiem). trādi rīdi, manevrējam atpakaļ uz mašīnu, - bijušais klasebiedrs priekšā, desmit gadus nav redzēts. atkal tas pats. un tagad man darbā uz galda mētājas "mans mazais". a čo, viss kārtībā, kamēr nav mans sīkais, goda vārds.
uz vecumu tā kā pienākas gribēt, ja?
nu. vot. laikam vecums vēl nav klāt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |