|
|
|
Maijs 2., 2012
07:46 - : let's sharpen the pencils and get to work
šodien nav pirmdiena!
|
13:50 - : work these days
i: īī, tagad viņš te!
f: kur? haha!
i. uzsper ar pildspalvu viņu man uz galda
f: īī, ej atpakaļ pie ineses!
dzenājam zirnekli viena pie otras.
|
15:19 - : zigis
zirnekli nosaucām par zigismundu, viņam šodien vārdadiena, un viņš tā gar kalendāru ņēmās, ka nespēju citādi iztulkot šo žestu, okama žilete un viss tāds. nu lūk, un tad viņš iekārtojas uz manas sienas, sēž tur, iepozē, es vēl viņu nobildēju, lai ir pierādījumi, tad viņš tāds pavisam priecīgs un žiperīgs kļuva - sāka nēsāties pa visām manām pie sienas piestiprinātajām kartiņām, bet tad pieļāva nāvīgu kļūdu un sāka šūpoties tīklā un visādi ņemties, ko es, protams, nebiju gaidījusi, un pārsteigumā iespiedzos, piesaistot priekšniecības uzmanību, kas uzreiz ar divām papīra lapām izfīrēja viņu pa logu ārā.
lai aina būtu pilnīga, - viena no lapām bija līgums ar vāciešiem.
|
18:31 - : kā meitene meitenēm
lūk, satieku drušku, un viņa paziņo, ka pa visu dienu izdzērusi vienu glāzi kefīra, un noknibinājusi pusgrauzdiņu.
caur atkārušos žokli varu tikai pajautāt: "un cik ilgi tu plāno tā izturēt?" un nē, viņa nav jaunāka par mani, kas ir vēl interesantāk.
nav tā, ka es paskatos uz sevi un domāju "ārprāts, kas par šausmām", da nu, es vairs tā ne tikai vairs nevaru atļauties (jēziņ, man te moš jau puse mūža nodzīvota, un vēl nebūt ar sevi mierā? drusciņ tā kā par traku, ne?), bet pat (un "pat" ir vietā, jo, saucot lietas īstajā vārdā, skolas laikā neglītais pīlēns bija yours truly) tā vairs nedomāju. es tikai jau labu laiku šaubos par to, ko rāda acis. jo es, paskatoties uz sevi, neredzu to, ko redz citi. un labi, ka tā, hehe
|
|
|