|
Maijs 2., 2012
f | 18:31 - : kā meitene meitenēm lūk, satieku drušku, un viņa paziņo, ka pa visu dienu izdzērusi vienu glāzi kefīra, un noknibinājusi pusgrauzdiņu. caur atkārušos žokli varu tikai pajautāt: "un cik ilgi tu plāno tā izturēt?" un nē, viņa nav jaunāka par mani, kas ir vēl interesantāk.
nav tā, ka es paskatos uz sevi un domāju "ārprāts, kas par šausmām", da nu, es vairs tā ne tikai vairs nevaru atļauties (jēziņ, man te moš jau puse mūža nodzīvota, un vēl nebūt ar sevi mierā? drusciņ tā kā par traku, ne?), bet pat (un "pat" ir vietā, jo, saucot lietas īstajā vārdā, skolas laikā neglītais pīlēns bija yours truly) tā vairs nedomāju. es tikai jau labu laiku šaubos par to, ko rāda acis. jo es, paskatoties uz sevi, neredzu to, ko redz citi. un labi, ka tā, hehe
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |