|
|
|
Novembris 8., 2005
02:13
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) affair, uzmini, ko Tu Santai esi parādā? :)
|
10:09
Septiņos no rīta es nemīlu nevienu. Ne cilvēkus, ne kaķus, ne putnus,
ne suņus, ne apkopējas, ne konduktores, ne trolejbusus, ne tramvajus,
ne ielas, ne Rīgu, ne skolu, ne telefonu, ne gaisu, ne drēbes, ne
cigaretes, neko un nevienu. Septiņos no rīta es esmu nejauka un riebīga
un topu vēl riebīgāka, ja sabiedriskajā transportā ir jāstāv kājās
apmēram četrdesmit minūtes un konduktore pieduras manai kurpei kaut ar
svārku stērbeli; tad es gaidu, kad viņa piedursies pamatīgāk, lai es
varētu sākt savu jau sen izdomāto runu, kura varbūt arī nesatur rupjus
vārdus, bet ir visnotaļ izteiksmīga tāpat. Ja konduktore nepieduras
pamatīgāk, es topu vēl dusmīgāka, jo nav uz ko izgāzt dusmas.
Bet tā pa īstam nikna, nu , tā riktīgi (ja es būtu seriālā Alija Makbīla, man izaugtu ragi un aste, āda kļūtu sarkana kā vārītam omāram vai krabim, vai vēzim, un pa ausīm skrietu dūmi ārā) nikna es kļūstu, ja saprotu, ka nesaprotu, kur tas sasodītais transporta līdzeklis ir mani ievedis.
Šorīt es biju pa īstam nikna.
Nu, labi, septiņos no rīta es mīlu Depeche Mode - Precious.
Mūzika: Depeche Mode - Precious
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |