|
Februāris 2., 2005
00:10 - .rīsi. [vai nerīsi?] Es pat nevaru iedomāties, kas ar mani notiktu, ja es tagad stāvētu uz savām kājām.
Ko es iesāktu? Smejies vai raudi, bet es nomirtu bada nāvē. Ko man
tagad dod tās zāles, kuras nopirku? Pilnīgi neko. Tikai apziņu par
nevajadzīgi iztērētu naudu. Labi, tie bija vajadzīgi tēriņi tikai līdz
mirklim, kad kļuva par nevajadzīgiem. Un kur tu, godīgs cilvēks, šādā
situācijā vari dabūt naudu? Zvanīt mammai un teikt, ka "zinies, esmu tukšiniekos palikusi.."?
Nedomāju vis.
Es jau varu iztēloties iespējamās atbildes. Pirmkārt, jautājums, kāpēc
man vairs nav naudas/kur notērēju. Otrkārt, pārmetumi, neuzklausot
atbildi uz pirmo jautājumu. Treškārt, pārmetošs jautājums, kur šajā
mirklī ir tas draugs.
Ceturtkārt, visādas nelabas runas attiecībā uz to tēmu. Piektkārt,
vesela jūra ultimātu un finansiāla šantāža. Sestkārt (!), naudu viņa
man iedotu. Bet, vienvārdsakot, es labāk tiešām miršu badā, nekā došu
viņai atbildes uz visiem tiem jautājumiem.
Ja vien skola jau būtu aiz muguras, ja vien man būtu darbs...
Bet ja es ar visu savu skola-aiz-muguras-darbs-ir
atkal nonāktu šitādā bankrotā, tad būtu bēdīgi. Tagad man vismaz
plauktā ir rīsi. Dzīve nav nemaz tik nejauka, vai ne? Galu galā, rīsu
vietā varēja būt griķi.
Mūzika: Kings Of Convenience - I'd Rather Dance With You
|
07:52 Kakls aizgājis pastaigāties.
Temperatūra atnāca ciemos.
Acis likās gulēt. Mūzika: Omni Trio - First Contact
|
11:42 Un cauri esmu ar The Da Vinci Code. Atsauksmes pie lasiitprieks var skatīt. Aleluja, beidzot pie Anne Rice's The Witching Hour varu ķerties. Ja tikai galva nebūtu kā spainis un švamme, būtu pavisam labi. Tā negribas sevi piepūlēt uz skolu iet..bet temperatūra ir pavisam maza. Nedrīkst slimot. Mūzika: Groove Armada - My Friend
|
17:45 - .cilvēki mirst. Un es vēl uztraucos par to, ka pusceļā uz bibliotēku atklāju - esmu aizmirsusi kartiņu. Tūliņ jābrauc vēlreiz.
Un es vēl uztraucos par to, ka man jāēd pliki rīsi.
Es esmu dzīva.
Tikai, kas to lai zin', cik ilgi tas tā vēl būs.
|
19:52 Tas sniedziņš ārā atsauc atmiņā Ziemassvētku laiku, kad sniegs bija
tieši tas, kas vajadzīgs. Tagad tas ir tik neiederīgs. Viens sirms
večuks gandrīz iekšas izklepoja ārā, sēdēdams trolejbusa pieturā. Bet.,
ko domāju es? Kaut ātrāk atnāktu trolejbuss, lai man nebūtu jāredz, kā
viņš tur, uz tā soliņa, vienu tupeli novilcis, otru paturējis kājā,
varbūt noliek karoti. Es gribu atpakaļ tos laikus, kad neredzēju, kas
man apkārt notiek!
Mūzika: Chillout Moods - Hevia - Busindre Reel
|
22:05 Labāk vēlu nekā nekad. Rīt vēlreiz lieku skolas eksi CSDD, un tikko uzzināju, ko nozīmē pakaļējā un priekšējā piedziņa :)
Būtu ļoti pateicīga, ja kāds, bez komentāriem par blondumu, pateiktu arī Tos nosaukumus gāzes pedālim un bremzēm. Man vienmēr jūk.
upd. Un varbūt ir vēl kādas zelta gudrības pērles, kuras varat ieteikt?
|
|
|