|
|
|
Februāris 2., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 00:10 - .rīsi. [vai nerīsi?]
Es pat nevaru iedomāties, kas ar mani notiktu, ja es tagad stāvētu uz savām kājām.
Ko es iesāktu? Smejies vai raudi, bet es nomirtu bada nāvē. Ko man
tagad dod tās zāles, kuras nopirku? Pilnīgi neko. Tikai apziņu par
nevajadzīgi iztērētu naudu. Labi, tie bija vajadzīgi tēriņi tikai līdz
mirklim, kad kļuva par nevajadzīgiem. Un kur tu, godīgs cilvēks, šādā
situācijā vari dabūt naudu? Zvanīt mammai un teikt, ka "zinies, esmu tukšiniekos palikusi.."?
Nedomāju vis.
Es jau varu iztēloties iespējamās atbildes. Pirmkārt, jautājums, kāpēc
man vairs nav naudas/kur notērēju. Otrkārt, pārmetumi, neuzklausot
atbildi uz pirmo jautājumu. Treškārt, pārmetošs jautājums, kur šajā
mirklī ir tas draugs.
Ceturtkārt, visādas nelabas runas attiecībā uz to tēmu. Piektkārt,
vesela jūra ultimātu un finansiāla šantāža. Sestkārt (!), naudu viņa
man iedotu. Bet, vienvārdsakot, es labāk tiešām miršu badā, nekā došu
viņai atbildes uz visiem tiem jautājumiem.
Ja vien skola jau būtu aiz muguras, ja vien man būtu darbs...
Bet ja es ar visu savu skola-aiz-muguras-darbs-ir
atkal nonāktu šitādā bankrotā, tad būtu bēdīgi. Tagad man vismaz
plauktā ir rīsi. Dzīve nav nemaz tik nejauka, vai ne? Galu galā, rīsu
vietā varēja būt griķi.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |