|
|
|
Jūlijs 28., 2004
10:55 - nu i laiciņš
Šķiet, jo vairāk man ir, par ko domāt, jo mazāk es to vēlos darīt un jo
ātrāk es lasu lappuses grāmatā. Ap pusčetriem rītā tiku līdz ze end, un atstāju uz galda zīmīti: Ja kāds mani pamodinās agrāk par 11.00 - nositīšu.
Tā nu neviens mani agrāk arī nemodināja. Vēlāk arī ne.
Paskatoties pa logu, nekāds iepriecinošais skats nepaveras. Debesis
pelēkas, no saules ne miņas.. Brīnums, ka putni vēl čivina. Sīkie
spiedz aiz loga. Kur viņiem tāda enerģija vienmēr? Kā viņi var vienmēr
skriet un kliegt, un ārdīties pa to smilškasti, spēlēt savus 12
kociņus? Es pat nevaru pateikt, no cikiem līdz cikiem viņi tur ārpusē
trako. Ilgi.
Es, savukārt, šodien jūtos kā muša.
|
11:38 - .piķis un zēvele.
Es neesmu piefrendojusi tik daudz ļautiņu, lai man būtu šitik maz, ko lasīt. :/
|
14:46
Es beidzot sapratu, ko es sevī neciešu. Agrāk es domāju, ka neciešu
savu raksturu, būtību..kaut ko tādā stilā. Nē. Neciešu es savu
spoguļattēlu. Gaužām vienkārši.
Pret savu raksturu man iebildumu nav. Vismaz galvenajos vilcienos.
Citiem gan laikam ir problēmas. Es taču pati savas ģimenes acīs esmu
kaut kas vēl labāks nekā melnā avs. Ja mans viedoklis atšķiras no
mammas vai brāļa viedokļa, skaitās, ka es runāju pretī vai arī purpinu.
Tāpēc, protams, cenšos muti viņu klātbūtnē virināt pēc iespējas retāk.
Šodien mani moka neaprakstāma garlaicība. Pierādījums? Es sakopu māju pēc savas iniciatīvas un pulkstenis vēl pat nav trīs.
Dino Budzati Tatāru tuksnesis arī ir gaužām garlaicīga
lasāmviela. Vismaz pagaidām. Tikai es nezinu, vai saņemšos noskaidrot,
kas notiek tālāk, jo man nepatīk lasīt kaut ko tādu, kas mani
nepiesaista jau ar pirmajām piecām lappusēm. Ne tikai nepatīk - es to
pat tālāk nelasu.
Varbūt aiziet uz grāmatnīcu vēlreiz pasiekaloties ap Veihuejas Šanhajas mīlulīti?
Varbūt pastaigāt pa veikaliem, kuros mani nekas nepiesaistīs simt punktu?
Varbūt iziet uz balkona un pacelt vidējo pirkstu pret debesīm?
Nē, baigais ļeņins...
Mūzika: Kings Of Convenience - I'd rather dance with you
|
17:05 - .nav labi.
Man sākas paranoja.
Garastāvoklis:: piedur šis gabaliņš
Mūzika: Kings Of Convenience - I'd Rather Dance With You
|
17:24 - .nospļauties.
Eju pirkt saldējumu. Daudz. Pierīšos un.
upd. Tā vietā es pirms 17 pm nolikos stundiņu pasnaust. Tikko pamodos... :D
upd.2. Acīmredzot tas tomēr noticis pirms 18 pm.
upd.3. Ārā ir ļoti draņķīgs laiks.
Mūzika: Tori Amos - Smells Like Teen Spirit
|
21:55 - Kreisā diena.
Šī diena man nepatika. Norakstāma. Domāju, ka, ja drusciņ nosnaudīšos, galva un prāti kļūs skaidrāki, tā vietā man bija paģiru cienīga sajūta (vismaz es pieņemu, ka tāda varētu tādas tās izjūtas varētu būt), līdz pat mirklim, kad biju izdzērusi divas tases kafijas. Un pat kafijas dzeršana, pareizāk sakot, pagatavošana, man prasīja ļoti lielu piepūli.
Cukurtrauks tukšs. Pieberu cukuru. Paņemu savu krūzīti, ieberu vienu tējkaroti cukura. Paņemu kafiju, ieberu vienu tējkaroti cukurtraukā. Daži graudiņi vēl cukurtraukā mētājas.
Turklāt gan vakar, gan šodien man sanāk pārsaldināt un pārsālīt. :/
Un mani tiešām, tiešām kaitina, ka ikreiz, kad gribu izdzēst no kompja filmu, man saka, ka tā ir used by another program. Es nevaru izdzēst. Un nevaru neko citu ierakstīt. :/
Mūzika: Joydrop - Dog Star Radio
|
|
|