|
Jūlijs 28., 2004
f | 10:55 - nu i laiciņš Šķiet, jo vairāk man ir, par ko domāt, jo mazāk es to vēlos darīt un jo
ātrāk es lasu lappuses grāmatā. Ap pusčetriem rītā tiku līdz ze end, un atstāju uz galda zīmīti: Ja kāds mani pamodinās agrāk par 11.00 - nositīšu.
Tā nu neviens mani agrāk arī nemodināja. Vēlāk arī ne.
Paskatoties pa logu, nekāds iepriecinošais skats nepaveras. Debesis
pelēkas, no saules ne miņas.. Brīnums, ka putni vēl čivina. Sīkie
spiedz aiz loga. Kur viņiem tāda enerģija vienmēr? Kā viņi var vienmēr
skriet un kliegt, un ārdīties pa to smilškasti, spēlēt savus 12
kociņus? Es pat nevaru pateikt, no cikiem līdz cikiem viņi tur ārpusē
trako. Ilgi.
Es, savukārt, šodien jūtos kā muša.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |