( Specially for fallen_angel. )
</o:p>

Kāpēc es neguļu? Visu nedēļu sapņoju par to mirkli, kad atbraukšu un likšos gulēt.. Gulēt, gulēt, gulēt. Un tagad, kad es mierīgi varētu to darīt..ko es daru (?) - sēžu uz grīdas..un rakstu.. Sāk parādīties pirmās pirmseksāmenu stresa pazīmes..

Kāpēc es neguļu? Braucot trolejbusā es gulēju, stundās es gulēju, kad vien tas bija iespējams. Skatoties filmu "Dzīvīte", gandrīz atslēdzos. Atbraucu uz dzīvokli un gulēju. Naktīs es gulēju četras piecas (sešas stundas jau skaitījās daudz) stundas. Pirmā stunda vienmēr pakļauta riskam, ka es to nogulēšu. Liku pat astoņus zvanus no rīta. Laikam pa miegam būšu tos visus noslēgusi, jo ne velna neatceros, ka būtu dzirdējusi tos zvanām. Tante arī pamodināja tikai tad, kad man ir palikušas 15 min līdz izbraukšanas mirklim.
Pēdējās dienās es viņu vairs nevaru izturēt. Man salst, bet viņa izslēdz to *f* radiatoru.
Vismaz šonedēļ es nedzirdēju viņas krākšanu, jo tad, kad reiz nolikos gulēt - tad gulēju kā nosista.

Es būtu gatava velnam dvēseli pārdot, ja kāds manā vietā saklātu manu gultu.

Netīšām uzgāju un..man iepatikās..

Just another cigarette
Staring at the moon, yeah
Then I'm headin' off to bed
Sleepin' without you, yeah

Nezinu, no kurienes tas ir, un šādā nakts stundā man tas arī īpaši neinteresē. Citēju no nikki_sixx  journal.

( ..nakts reibumā.. )
                                                             </em>

Pārliecinos, ka traumēta pirksta nags aug ātrāk. Tad jau laikam var arī ticēt, ka slimības laikā gan mati, gan nagi aug ātrāk. Un pēc nāves - tāpat. Dīvaini.

Man gribas riktīgu pārtiju. Nu - tādu riktīgi riktīgu. Ar visu, kas tur piederas!

Btw - nokrāsoju matus beidzot. Nē, nē, neko jaunu. Tos pašus gandrīz melnos. Iztaisnoti. Skaisti.

Ak dies'... pirmdien eksāmens...

Dievinu melnbalto.

Kaut kāds apnikums iestājās.
Kārtējā sestdiena. Kārtējo reizi esmu viena mājās (tas man patīk).
Kaut kā apnika man tas nets.
Nezinu, ko gribu.
Jūtos seksīga kā grāmata.
Galīga bezjēdzība.