Specially for fallen_angel.
 
Varbūt tu pati jau esi aizmirsusi, ka reiz tev solīju pastāstīt, kas bija rakstīts tajā viena žurnāla rakstā par to, kas nav jādara, ja vēlies kādu atrast/satikt u.tml. Tātad. Mēģinot ieviest kaut nelielu kārtību savā žurnālu kaudzē, uzdūros augstākminētajam rakstam.
 
1)      Vai vajag gribēt tikšanos?
/mēs slēpjamies aiz savas labās gribas – mums taču gribas iepazīties, un nav jau mūsu vaina, ka nekas nenotiek/
Tikšanās vainu notiek, vai nu nenotiek. Ne ar kādu gribasspēku to neizsauksi. Turklāt – visas svarīgākās tikšanās notiek neparedzēti, kad tās nemaz negaidi. Tieši tāpēc, tā vietā, lai ļoti gribētu, labāk vnk nebūt pretī.(and how is that being done?)
2)      Vai tikšanās notiek tikai tādā gadījumā, ja esi tai gatava?
/abu pušu interesēm jāsakrīt. Daži cilvēki pie mūsu horizontiem parādās pārāk agri – gan mums, gan sev/
Protams, ja tev vajag izšķirties (šķirt laulību tb), lai tu būtu gatava (oficiāli) tikties, tad laikam jau gan vajadzētu to izdarīt. Bet gatavībai vajadzētu nozīmēt drīzāk to, ka tu pilnībā izproti savas vajadzības un vēlmes. Lai Kādu satiktu, vajag atzīt viņa esamību. Un kā tad var pieņemt tā otra esamību, ja neesi gatava salīgt mieru pati ar sevi? Vajag iepazīt savu īsto Es, un pieņemt to.
(sviests, īsāk sakot)
3)      Vai vajag būt laimīgai vienatnē?
/lai sajustu sevi kā pilnvērtīgu būtni, nebūt nevajag gaidīt to mirkli, kad attapsies Kāda apskāvienos. Kā sanāks, tā sanāks. Var pat sevi pārliecināt, ka dzīvot gaidot ir daudz labāk/
Tikai pilnībā ar sevi apmierināts (un ar sevi sadzīvot spējīgs) cilvēks var sev solīt, ka būs laimīgs arī viens. Bet šī pašpietiekamība liek šaubīties par tikšanās iespējamību.
4)      Vai nepastāv risks pārāk atklāti parādīt savu ieinteresētību?
/labāk tomēr nedemonstrēt to, cik ļoti tev pietrūkst mīlestības, maiguma utt. Kāpēc aizbiedēt ar izsalkušu skatienu?/
Vai tev nešķiet, ka vīrieti atbaida nevis tavs izsalkušais skatiens, bet gan tava neapzinātā atteikšanās atzīt savu vajadzību pēc mīlestības?
5)      Vai ne pārāk pievilcīga sieviete var sastapt savu mīlestību? (man jau sāk palikt neērti šito rakstīt. Biju jau aizmirsusi, kāds murgs te bija/ir.)
/pārliecība par to, ka vajag būt miss perfect vai vismaz tuvu tam/
Tiekšanās būt viscaur perfektai ir vistīrākais narcisisms, pat ja esi pārliecināta par pretējo. Tajā pašā laikā sabiedrība izplata uzskatu, ka sieviete tiek mīlēta tāpēc, ka ir skaista. Kaut gan patiesībā par skaistu kļūst tas, ko mīlam.
6)      Vai vajag biežāk iziet cilvēkos, lai satiktu savu varoni?
/mājās sēžot savu sapņu vīrieti neatradīsi. Vajag sevi piespiest, un iziet no mājas/
Te nu mēs uzvedamies kā mazs bērns, kas cer dabūt balvu par to, ka ir labi uzvedies (ja?). Sabiedrības (atkal) un arī pats savās acīs vientuļš cilvēks šķiet kā izolēta būtne. Un viņš sāk meklēt ārējus trūkumus savai izolācijai, un sabiedrība dara to pašu (vai, kur jauki). Kad šāda izolācija kļūst nepanesama, cilvēks sāk meklēt Kādu. Kādu, kurš ir tepat blakus, nevis otrā pilsētas galā, kur tu to meklē („cerīgi”).
 
Ok. Tur palika vēl septiņi jautājumi. Ja tev būs vēlēšanās – iepoustošu arī tos, bet tagad mani pirksti (varbūt lasīji – trauma rādītājpirkstam, kas gūta, cītīgi mācoties bioloģiju) jūtas saguruši.
Tāds neliels sviests jau ir. Bet savi patiesības graudiņi arī atrodami. Siev.dz. pārstāvēm noteikti labāk redzami, nekā vīr.kārtas radījumiem.