|
Jūlijs 12., 2011
23:47 - : pusskij standart es jau zinu, kā tas izklausīsies, bet to ikru delikatešu būšanu es vispār mūžam esmu par dikti negaršīgu uzskatījusi, bet laikam jau taisnība ir tai frāzē par "ko tik pie bada neēdīsi". atbraucu tikko mājās, teju vai divpadsmit stundas bez nekā (lai kungs nogrābstās, iedomājieties, kur mans cukura līmenis bij? kaut kur pie potītēm. brīnums, ka nevienu negribējās nogalināt) iekš vēdera, un kā pār mājas slieksni, tā pie ledusskapja. un kas tur? sarkanie ikri! un tik smuka tā krāsa, un nav tādi lieli un neglīti, bet mazi un tīri omulīgi (pie bada arī halucinācijas sāk rādīties). šņiks! - baltmaizes šķēle. šņiks! - ikri. šņaks! starp zobiem. un neko. nav ne vainas.
|
Comments:
From: | unpy |
Date: | 13. Jūlijs 2011 - 00:21 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, ir tak slavenais latviešu teiciens "bada laikos velns pat ikrus ēd".
| From: | f |
Date: | 13. Jūlijs 2011 - 00:27 |
---|
| | | (Link) |
|
that's my man! :D |
|
|
Sviesta Ciba |