kā man patīk, ka tu esi francijā! :)

un tā iepakojumu problēma man jau labu laiku tracina dzīvi. vai tad es varu noturēties un no 200 g pudiņa iepakojuma apēst tikai pusi? protams, ka ne!

un tomēr, sāta sajūta turas ilgāk, nekā no tām lango sviestmaizēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Starp citu, veikalu sviestmaizes Francijā ir taisni vai atbaidošas. Kaut kā neceļas pirksti rakstīt, ka tad jau lango salīdzinot šķiet baisākās pavārmākslas virsotnes, bet uz to pusi velk.

Lango vismaz necenšas izlikties, ka veikalu sviestmaizes nenoved pie kuņģa čūlas un gremošanas traucējumiem: viņi viņas taisa no baltmaizes un jo dāsni krāmē virsū majonēzi ar trekniem sieriem. Protams, ēdot var dzirdēt, kā artērijas šausmās brēc: "Kāpēc, kāpēc tu mūs tā nīsti?!?", bet vismaz tam ir kaut kāda attāla saistība ar garšu.

Franči kauč kā tā pieticīgi taisa no "pilngraudu maizes" (tas ir, baltmaizes, kuŗā iecepts viens šņauciens kliju), absolūti neēdama oranžas krāsas siera un kaut kādas baltas ķēpas. Protams, tas viss tāpat ir svētās šausmas, bet piedevām tas viss garšo apmēram tāpat kā slapjš kartons. Es to skaidroju ar katolisko tradīciju, grēku izpirkšana, gavēnis un tādas lietas.

Vārdsakot, ja patrāpās būt Francijā un ikurāt sagribas ēst ātro lielveikalu pārtiku, iesaku apgādāties ar bageti, kauč kādu mīksto sieru un pāris tomātiem. Vēlamais rezultāts -- pielikties līdz acīm -- būs sasniegts, bet pats process būs daudz patīkamāks.

(Reply to this) (Parent)