es jau vienmēr saku, ka jādara tas, ko tu vēlies un tad, kad tu vēlies, bet kad šitā pasaka - 8.03., 14.02. - un vēl piemet klāt "dari, kā vēlies", tur nav nekādas izvēles brīvības. nu, vismaz es jūtos kaut kā neērti. tu nekad nevari zināt, vai tas no sirds, vai tas tāpēc, ka tā jādara (ar "tas" es domāju puķes & stuff).

then again, tie visi man tādi teorētiski spriedelējumi :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk. no sirds. meitenes taisa pasākumu puikām, lai dabūtu pretī pasākumu sieviešdienā. puikas tai pat laikā purpina, ka viņi padomju armijā nav gājuši un negrib, lai viņus sveic. bet pasākums ir un viņi smaida un saka paldies. un cik tieši tajā visā ir patiesas vēlēšanās kādu iepriecināt? ajjj... man šodien sāp galva un viss ir slikti :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss būtu baigi vienkārši, ja cilvēki sveiktu viens otru tad, kad viņiem gribas, nevis noklusētu un "ko tas es". kūtri tie ļaudis ir, nu! bet tad, kad pamet atmazku, tad uzreiz saņemas. vismaz tie, kas tagad manu vecāku vecumā.

(Reply to this) (Parent)