Cilvēki ir ellīgi dažādi. Es, piemēram, neesmu stāvā sajūsmā par "kino, abonementiem, smukiem fiņķikiem, pilnīgi nepraktiskām lietām, kaut ko tādu, kas nav vajadzīgs", ja vien tas netiek dāvināts kā piemiņa vai kā gaumīgs joks - nu, kad jaunībā biedru grupas uz dzimšanas dienām nesa ķieģeļus ar saviem autogrāfiem vai vienam līdzbiedram daudzos dažādos iepakojumos visi jubilejas viesi sanesa plastmasas zaldātiņus, kopsummā 1000 gab.

Visapbēdinošākais, protams, ir, ka māte un vecmāmiņa mūždien pamanās uzdāvināt uz ziemassvētkiem kaut kādas ļoti īpatnējas lietas. Labāk būtu sev zāles vai, nezinu, lieku pāri zeķubikšu par to pašu naudu nopirkušas.

Un nevar augšminētajām ieskaidrot, ka tīri labi varu iztikt arī bez dāvanām.

(Reply to this) (Thread)

vot, tev tad vilnas zeķītes būtu pašā laikā - pašam noderīgi, un mammai un vecmammai nebūs sajūtas, ka nav apdāvinājušas :)

ā, un tādas humoreskas man nav talanta sameklēt. galu galā, tas, kas smieklīgs vienubrīd, nemaz vairs nav smieklīgs ārpus konteksta. nē, tad jau labāk kasti šokolādes. galnais, lai saņēmējam prieks. un bišķiņ jau var nojaust, kas tam otram ies pie sirds un kas ne. laikam jau tev es nedāvinātu... then again, why not... kādu vīriešžurnāla abonomentu. visu gadu atcerēsies mani, atverot pastkastīti :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, vilnas zeķes man tīri labi iet pie sirds, būdams salīgs, tās arī nēsāju - man vienreiz uzdāvināja tādas, ar bumbuļiem, kuri tā izaicinoši no bikšu staru apakšām rēgojās, bija stilīgi:))

Vilnas zeķu dāvinātājiem saki, lai Tev dāvina 46.izmēra, ka zināsi, kur likt ;D

(Reply to this) (Parent)