tas jau ir smagi teikts. ar visiem tā nebūt nav. un neviens nepaliek īgns bez iemesla. nu labi...daži varbūt paliek arī.
hmmm...dīvains secinājums Ja ir ar kādu kopā, tad uzreiz kļūst atvērtāki. nezinu, nezinu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iemesls varbūt ir tā drūmā dzīve. Patiešām tā nav īsti krāsaina, ja vien mēs to nekrāsojam paši.

Bet tā ir - mēs atveramies tikai tuvu cilvēku lokā. Kaut vai tu ar korinte - lasīju par jūsu izdarībām pirmajā skolas dienā pēc brīvlaika utt. - ar nepazīstamiem cilvēkiem mēs taču pat sarunu neuzsāksim. Un tikai pārkāpjot šai robežai mēs iepazīstam jaunus cilvēkus. Tādas vismaz ir manas domas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam jāpiekrīt...

/bez "laikam"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tomēr tas neizskaidro cilvēku īgnumu un ļaunumu. Laikam ļaunums un īgnums nav nekas cits kā tikai dzeloņstieples, kas atrodas uz robežas. Robežas starp to, kad esam atvērti un kad noslēgti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pret katru jau nebūsi atklāts kā atvērta grāmata. tāda tā cilvēka daba ir. letiņiem jo īpaši :)
aizsargmehānisms.

(Reply to this) (Parent)