|
Novembris 9., 2004
f![](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | 22:13 Bada nomocīta aizgāju uz veikalu un par pēdējiem santīmiem
(nepārspīlēju) gribēju kaut ko graužamu nopirkt. Veicis jau gan
uberkrutais - iekšā jābūt trijām pārdevējām, to vietā tikai viena,
pilnīgi ignorēdama mani gārto savus gaļas gabalus, otra pie ieejas
durvīm pīpē, trešās nav.
Tad tā gaļas vecene pasauca pīpētāju.
Pīpētāja ieskrien iekšā un krieviski prasa, vai es kaut ko gribu. Nodomāju: nē, zini, negribu, atnācu tāpat te patusēties.
Īpaši uzsvērti runāju ar viņu tikai latviski, tā ka viņa arī lauzītā
latviešu valodā turpmāk runāja. Kamēr es viņai ieskaidroju, ka vēlos
ābolus, arī pagāja laiciņš.
Nezinu, no pīpēšanas vai no dzeršanas (varbūt), bet rokas viņai trīcēja
tik ļoti, ka āboli krita no rokām ārā. Paldies es viņai nepateicu.
(Kaut kā iegājies tagad tomēr par laipnu apkalpošanu arī pateikt paldies.)
Beidzot varu remdēt izsalkumu.
Un jā...rīt es likšu zobus plauktā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |