nu, varbūt neētiski pret pašiem cilvēkiem (tas ir vienīgais, kas man nāk prātā). uzaicinās tur aklo, un tad varēs pretējā puse teikt - viņš taču akls, ko viņš var zināt, kas ko teica, no kurienes kādas skaņas nāca).

(a vispār tas grāmatā - civillikuma komentāros bij rakstīts. tad nu sēžu domādama - kas tie par tādiem ētiskiem apsvērumiem?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu gribi teikt, ka civillikuma komentāros ir ierakstīts, ka neredzīgos un nedzirdīgos nedrīkst aicināt par lieciniekiem? Dajoš linku. Tas taču ir kautkāds idiotisms un neētiska norma pēc definīcijas - jo nav NEKĀDA pamata domāt, ka nedzirdīgā vai neredzīgā liecība būtu kaut kādā veidā sliktāka par redzīgā/dzirdīgā liecību. Protams, ir specifika, ko šajā liecībā nevar sniegt, bet varētu padomāt, ka citiem arī nav specifisku uztveres/sapratnes īpatnību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur bija rakstīts maņu slimības. nevaru iedot linku, jo grāmata. var jau būt es esmu pārpratusi, bet tad ko saprast ar maņu slimībām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas viss kļūst arvien psīhodēliskāk un psīhodēliskāk.

Es pieļauju, ka cilvēki ar maņu traucējumiem varētu nebūt tiesīgi dot liecību par to, kas ir ārpus viņu maņu iespējām. Piem., es ar savām -6 dioptrijām nevarētu dot adekvātu liecību par to, ko es redzēju, ja man brilles nav uz acīm (jo tādā brīdī es nevaru dot liecību par to, kur ir tās sasodītās brilles, kur nu vēl ko nopietnāku). Bet koncepts "cilvēki, kas uztver realitāti savādāk, nevar dot liecību" ir pilnīgs idiotisms, jo JEBKURŠ cilvēks uztver realitāti savādāk.
Piem., iet pa ielu beibe, un:
a) bļe mauka, tik īsi brunči!
b) bļe dura, krūštura lencīte redzama
c) superīga seksīga beibe, un kas par dirsiņu!
d) feikā somiņa, droši vien kaut kāds atkritums
e) foršā somiņa, es arī tādu gribu!
f) e? kāda beibe, neko neredzēju?
Pēc tāda principa vispār neviens liecību nevar dot un visus vajadzētu uzreiz linčot

(Reply to this) (Parent)