vienīgais draugs, kurā esmu bijusi samīlējusies (līdz ausīm un vēl vairāk) bija pusotru gadu vecāks un tas ilga krietnu laiciņu, kad man palika četrpadsmit, tas pārgāja pats no sevis :)
bet, ja neskaita to par to draugu (problēma ir tajā, ka robeža starp 'gribu ar tevi skriet uz randiņiem' un 'būsim draugi' ir gandrīz nemanāma un man parasti nepielec) viss cits - vientuļie, skarbie vilki, kas slēpj savu sāpi n`stuff ir tieši tā