jaja, un dažreiz šī izlutinātība pavisam īpatnējā veidā iedarbojas uz apziņu, liekot tai par patiesību pieņemt pavisam neiespējamas lietas.
piemēram, skaties Tu, cilvēks, uz zābaciņiem, un domā - smuki, jā, bet LV apstākļos tos var nēsāt mēnesi gadā kopāņemot. bet izlutinātība jau čukst - nu beidz, kāds mēnesis, mums jau sen vairs nav aukstu ziemu, pērc tik nost.

un tad pienāk ziema ar bargu salu un Tavi salstošie pirksti Tev jautā - nu bļa, ar kuru galu Tu domāji?..

(Reply to this)