| 11:11a |
Vēl Rutas Zatleres skandālā bija uzkrītošs kultūru karš. Šajā gadījumā pilnīgi pietiktu pateikt, ka viņas pieņemšana darbā bija korupcija pat bez īpašas vajadzības dalīties divās nometnēs. Protams, kāds tam varētu nepiekrist, bet neredzu, ka šai viedokļu atšķirībai būtu jābūt kādas grupas vai nometnes iezīmei.
Bet protams, tas nenotika – Curiha uzreiz paziņoja, ka šī atlaišana ir pret sievietēm, savukārt citi (kā Rudzītis) automātiski ieņem pretēju pozīciju, ka šī korupcija ir feminisma iezīme. Tviteris kļūst par vietu, kur divas nometnes savstarpēji bārstās ar apvainojumiem un katrs ieņem pozīciju atkarībā no tā, pie kuras grupas viņš vai viņa sevi pieskaita.
Piedod, honeybee, bet kā tu šo izskaidrosi bez kultūru kariem?
Šie kultūru kari ir tie, kas traucē Latvijai attīstīties. Kāpēc gan mēs nevaram vienkārši noraidīt sliktas idejas un pieņemt labās tāpat vien, nedomājot, kā tas ietekmē mūsu grupu vai ārgrupu? |
| 2:30p |
Es jau rakstīju, ka priecājos, ka varēju saņemt izglītību UK nevis Latvijā.
UK universitātes tomēr ir ar brīvāku garu un lielāku opozīciju valdībai. Es atceros, kā tieši studiju sākumā mani pasniedzēji bija ļoti sašutuši par UK valdības lēmumu atlaist Deividu Natu, kurš bija atļāvies salīdzināt riskus no narkotiku lietošanu ar risku no zirgu jāšanas sporta. Varbūt tas nebija gluži saprātīgi, jo zirgu angļiem ir svēti, un tos neviens nedrīkst kritizēt, bet viņa ideja bija, ka riski no noteiktu narkotiku lietošanas, piemēram, amfetamīniem, ir pārspīlēti, jo nāves gadījumi no jāšanas ar zirgiem ir biežāki.
Bet ceturtajā gadā es izvēlējos sabiedrības veselības moduli, un tas bija ļoti interesants. Vislielākā pētījumu pieredze ir no nabadzīgajām valstīm, kur jāmēģina sasniegt maksimāls ieguvums ar nelieliem līdzekļiem. Es pētīju, kā Afganistāna nodrošina veselības aprūpi tikai ar $10 gadā, pēc tam runāja ar cilvēkiem, kuri reāli piedalās bēgļu misijās veselības pakalpojumu sniegšana Āfrikā. Mūs mācīja, ka nav labi ziedot zāles vai vakcīnas nabadzīgajām valstīm, jo zāles ir marķētas noteiktām valstīm, konkrēta stipruma, iepakojuma, valodas marķējumu un ievades veidu tradīcijas atšķiras, un tas visdrīzāk tikai traucē. Labāk ir ziedot naudu un nosūtīt speciālistus palīdzībai. Mūs ļoti daudz mācīja, kā runāt ar cilvēkiem, kam ir šaubas par zāļu lietošanu vai vakcīnām. Piemēram, vissliktākais, kas var būt, ir pateikt cilvēkam, ka viņš nomirs, ja nelietos zāles.
Tad pienāca un pagāja pandēmija un es uzzināju, ka RSU mācībspēki runā pilnīgi pretēji visām šīm idejām. Es nezinu, vai tā ir korupcija, nespēja apgūt jaunākas lietas, vienkārši baiļu ietekme vai vēlme visā klausīt valdībai. Bet konkrēts piemērs ir par RSU vadošo sabiedrības veselības pētnieku Dr. Ģirtu Briģi. Viņu kā tādu vietējo Dr. Fauči reizēm intervēja Latvijas TV. “Vienā gadījumā intervijas virsraksts bija – tie, kas nevakcinēsies, nomirs”. Viņš joprojām 2021. gada beigās uzskatīja, ka ar kovidu slimos tikai nevakcinētie. Tāpat viņš pilnībā atbalstīja vakcīnu mandātus, pēc tam arī vakcīnu ziedojumus nabadzīgajām valstīm. Bet šobrīd viņš it kā iebilst valdībai ar uzskatu, ka ir jāturpina plašāka testēšana pret kovidu (lai gan nekādi nav pierādīta tās efektivitāte izplatības samazināšanai). Es neesmu jautājis viņam par attieksmi pret narkotiskiem stimulantiem, bet pieļauju, ka arī tajā viņš visdrīzāk aizstāvēs valdības pozīciju, ka tai ir būt krimināli sodāmai.
Bijusī veselības ministre Viņķele izteicās, ka ir mācījusies no Dr. Briģa un ļoti novērtē viņa sniegumu. Man būtu bijis ļoti grūti Latvijā, jo nekam no šī minētā nav pierādījumu bāzes un es to nekādi nespētu novērtēt. Arī UK valdība pēc svārstīšanās izvēlējās stingro mājsēžu ceļu, tomēr vairums akadēmisko spēku bija pret to. Arī Greitbaringtonas deklarāciju atbalstīja daudzi UK mācībspēki (piemēram, Sunetra Gupta no Oksfordas universitātes). |