Thursday, October 14th, 2021

Time	Event
3:58a	Nobela prēmiju ekonomikā (un lūdzu nekomentējiet par to, ka tā nebija oriģinālā Nobela prēmija, jo es to zinu un ir nebūtiski diskusijai) šogad saņēma par ļoti vienkāršu un jau sen lietotu statistisku paņēmienu “atšķirības atšķirībās”. Piemērs ir ar minimālo algu, kuras pacelšanas ietekmi nevar tik vienkārši novērtēt, jo ekonomika mainās visu laiku dažādu iemeslu dēļ. Bet salīdzinot šīs izmaiņas ar līdzīgu štatu, kur minimālā alga netika pacelta, var aprēķināt minimālās algas ietekmi uz nodarbinātību. (Vispārīgi tika secināts, ka minimālās algas celšanai nav ietekmes vai pat ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību kopumā, bet par to citreiz.) Izklausās ļoti vienkārši, bet par to ir piešķirta Nobeļa prēmija. Neatbildēts jautājums, kāpēc mums reizēm ir tik grūti aizdomāties par šādām vienkāršām lietām? Šeit ir cita datu vienība, no kuras ir ārkārtīgi vienkārši aprēķināt, ka vakcīna pret kovidu samazina risku nonākt slimnīcā (un attiecīgi arī saslimt un nomirt) apmēram 10 reizes. To pierāda šie 87%, jo mēs arī zinām, ka vakcinējušies ir aptuveni puse iedzīvotāju, un tādējādi šīs divas grupas ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem ir apmēram vienādas (mums ir paveicies, ka esam šādā situācijā). Ja mani būtu jāpārliecina par vakcinēšanās ieguvumu, tad šis skaitlis būtu tas, kas spētu to izdarīt. Savukārt, riski no nevakcinēšanās ir mirstības pieaugums par 100% (par to jau vairākas reizes rakstīts iepriekš). Tātad ar vakcināciju riska pieaaugums nomirt ir tikai 10%, bez vakcinēšanās – 100% pieaugums. Lai gan šis aprēķins ir ārkārtīgi vienkāršs un ļoti uzskatāms, man nekur nav gadījies to skaidri dzirdēt no ekspertiem, valdības pārstāvjiem vai žurnālistiem. Iespējams, ka šeit darbojas princips, ka tā vienkāršība traucē par to aizdomāties. Vairums ieteikumu pamatā ir divu veidu – 1) vakcīnas ir labas, jo novērš smagu saslimšanu un nāvi, bet nekonkretizējot kādā mērā. 2) Žanis (Pēteris, ārsts, mācītājs, prezidents utt.) saka, ka vakcinēties ir labi, tāpēc to vajag darīt. Tas varbūt ir pietiekami daudziem, bet noteikti ir ļaužu grupa, kurai ar to nebūs pietiekami un kuri gribēs dzirdēt skaitļus, lai gan ne gluži zinātniskā līmenī. Vienkāršs grafiks tiem, kam patīk redzēt informāciju grafiski: Tagad mēs nonākam pie galvenā. Valdība ir noteiktusi, ka cilvēkiem iepērkoties, piemēram, grāmatu veikalā, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Tā ir pilnīga totalitāra norma, kura ir nepieļaujama demokrātiskā sabiedrībā, miera un labklājības laikos. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki to atbalsta un vēl novērtē valdības darbu pozitīvi. Tiešām tas jums šķiet normāli un pieņemami? Uzrādīt pasi, lai ieietu veikalā? Es pieņemtu argumentu, ja būtu tiešām noticis kaut kas ārkārtējs. Mēs visi saprotam, ka tas īsti netiek darīts drošības dēļ, jo citādi tas arī nozīmētu, ka ne ventilācija, ne maskas nedod nekādu efektu. Tas tiek darīts tikai ar mērķi piespiest vairāk cilvēku vakcinēties un lai valdībai nekas nebūtu jāskaidro. Vai tiešām pārējie pasākumi veicināt vakcināciju nav pietiekami efektīvi? Fakts, ka tik daudzas valstis to ir spējušas izdarīt bez jebkādiem piespiedu pasākumiem, apliecina, ka tas ir iespējams un šoreiz valdība vienkārši nav izdarījusi līdz galam veicamos darbus. Nav bijusi vienkārša un skaidra komunikācija, netika atbalstīti ģimenes ārsti, lai komunicētu ar saviem pacientiem, kā arī pie vakcinēšanas netika pielaisti farmaceiti. Lietas par kurām jau ir daudz runāts un aicināts. Ja visi šie darbi būtu līdz galam izdarīti, tad vēl varētu pieņemt argumentu, ka ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Bet diemžēl, valdību šo nukleāro opciju ir izvēlējusies tāpēc, lai labotu savu neizdarību, un cilvēki, kas ir noguruši, pieņems jebko, pat totalitārus pasākumus. Bet šī nukleārā opcija ir pilnīgi nevajadzīga, jo galu galā vēl ir opcija uzlabot slimnīcu kapacitāti un lūgt palīdzību no kaimiņvalstīm, kur šķiet, ka šobrīd nekāda pārslodze nedraud. Parasti totalitāras iekārtas izvairās no šādas palīdzības lūgšanas, jo tām ir jāsignalizē, ka mūsu totalitārā sistēma strādā labāk nekā tās, kur cilvēkiem ir lielākas brīvības. Šis ir noripinājies pa slideno nogāzi ļoti ātri. Sākumā sertifikāti bija vajadzīgi tikai ceļošanai. Satraukumam nav pamata, un vakcīnu pases jau nav nekas jauns, viņi teica. Pēc tam pases bija jāuzrāda tikai atsevišķiem lieliem sporta pasākumiem. Tagad tas jau ir vajadzīgs veikala apmeklēšanai. Es nezinu ar ko tas beigsies, bet vēstures gadījumi liek domāt, ka šādas slidenās nogāzes parasti nebeidzas labi. Ja cilvēki neizrādīs pretestību, tad Baltijas valstīs atgriezīsies nopietnas problēmas ar demokrātiju. (13 Comments | Comment on this)
12:16p	Vēl par šo rudens uzliesmojumu man šķiet, ka viss ir diezgan vienkārši. Kamēr bija jauks laiks, cilvēki daudz pavadīja laika ārā. Pienākot vēsākam un lietainākam laikam, cilvēki vairāk tusējas iekštelpās, un attiecīgi aplipina viens otru. Šajā ziņā ieteikumi rīkot jaunas mājsēdes ir neloģiski, un te pat es valdībai piekrītu, ka tam nav nekādas jēgas. Bet arī pasu pieprasīšana veikalos jau neko nemainīs, jo cilvēki tāpat turpinās tusēties iekštelpās. Tā vietā vajag visus dzīt ārā. Rīkot jaunus maratonus, spēles, brīvdabas sports, sēņu lasīšanas sacensības, pārgājienus un ugunskuru stāstus utt. (Comment on this)
12:32p	Vēl tiem, kas domā, ka tā nav valdības vaina, ka vakcinācija ir pārāk zema, atgādināšu, ka valdība jau no paša sākuma vakcināciju balstīja uz iebiedēšanu par obligāto vakcināciju. Ne jau velti bija daudzi protesti, vākti paraksti un Baltijas ceļu pret šādu attieksmi utt. Taču visus šos iebildumus valdība noraidīja, savukārt, pozitīvos veidus, kā lielāku ģimenes ārstu atbalstīšanu u.c., tā ignorēja. Tagad iznākums ir skaidri redzams. Citās valstīs vakcinācija nav obligāta, UK formāli it kā veselības darbiniekiem ir, bet praksē es zinu, ka pat uz to skatās caur pirkstiem. Un nav jau tā, ka UK nebūtu spēcīga antivax kustība. Domāju, ka facebookā tā ir vēl lielāka. Bet rezultāts ir sasniedzams arī bez piespiešanas. Pat nekāds burkāns nav vajadzīgs, jo lielākais ieguvums no vakcinācijas ir nāves riska samazinājums par gandrīz divām reizēm. Kaut kādus papildu labumus par vakcināciju var solīt tikai tas, kurš nesaprot vakcinācijas patieso ieguvumu. Vēl var papildināt ar pārdomām, kādas kļūdas tikai pieļautas pašā vakcinācijas sākumā. Atceros, ka pirmās vakcīnas tika atvestas jau decembra beigās, bet ārstiem gribējās svētkus, un aktīvo vakcināciju atlika līdz janvārim. Tas man šķita jocīgi, jo, ņemot vērā to satraukumu, kāda valdīja par kovidu, pēkšņi tāda nesteidzība jau liecināja par problēmām visā procesā. Man personīgi vakcinācija liekas ļoti interesants process, atbildīgs un sensitīvs, bet tik piesaistošs, ka es noteiktu atteiktos no svētku svinēšanas, lai varētu sākt vakcinēt pēc iespējas ātrāk. Ļoti nelabvēlīgs moments bija arī tas, ka tika uzsākti tiesu procesi tajos dažos gadījumos vakcīna, kuras tolaik bija ļoti ierobežotā skaitā, iedeva bez rindas. Protams, kārtībai ir jābūt, bet varēja tomēr saprast, ka cilvēki apiet rindu pozitīvu mērķu vārdā. Trešais nesaprotamais gājiens bija tad, kad pēc vakcinācijas neatnāca pietiekami daudz veco cilvēku, un tā vietā, lai analizētu, kur ir kļūda – vai tā ir informētības problēma, vai arī tas, ka veciem cilvēkiem ir grūti nokļūt centralizētajās vakcinācijas vietās, vai varbūt tā ir uzticēšanās krīze utt. – un attiecīgi atrisinātu šo problēmu un turpināt dot vakcīnas rindas kārtībā, valdība izdomāja vispār atteikties no prioritārām grupām un palaist procesu brīvplūsmā. Jau pašā sākumā visi sabiedriskās veselības plānotāji runāja par to, ka vakcinācija ir smalka lieta un ir jāņem vērā dažādas nianses. Bija garas diskusijas, kādām ir jābūt šīm prioritārajām grupām, ar kuru galu sākt utt. Visas lietas nevar paredzēt, bet tagad izlikties, ka nekas tāds netika plānos, un tas, ka brīvplūsma nav nostrādājusi, ir tikai un vienīgi pašu cilvēku vaina, ir negodīgi. (21 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2021/10/14 [Calendar]

Next Day >>