Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, November 28th, 2020
| Time |
Event |
| 8:55a |
Tās, protams, ir veltas pūles, jo fakti nevienu nepārliecina (un ja pārliecina, tad kā nesen parādītajā karikatūrā – tās visdrīzāk ir cilvēka izliktās lamatas), bet es tomēr nespēju noturēties nepateicis, ka cibas nesenie uzbrukumi dažiem ceļotājiem nāk no nepareizas risku novērtēšanas. Par to rakstīja pat Financial Times: https://archive.is/uNzFR Priekā! Šis raksts vēlreiz apstiprina, ka riska pieaugums no kovida ir aptuveni divkāršs. | | 7:08p |
būšu nepopulārs, bet teikšu, ko domāju
Tam, kurš uzrakstīja depešu par sn, visdrīzāk primārā motivācija bija bailes par saviem radiniekiem. Tās ir ļoti spēcīgas emocijas.
Man pašam dažeiz uznāk grūtsirdība no apziņas, ka mani vecāki kādu dienu nomirs. Tas visdrīzāk nebūs no kovida, jo pat 80 gadu vecumā mirstība no kovida ir tikai ap 8%. Tomēr iedomāties par viņu nāvi ir ļoti skumji. Man ir paveicies, ka viņi joprojām ir dzīvi – daudziem vairs nav šīs iespējas satikt savus vecākus un es jūtu viņiem līdzi. Tomēr es nevaru apturēt savu dzīvi, lai turpmāk viņu atlikušo mūžu pavadītu kopā ar viņiem. Man pašam ir sava dzīve un vecāku vēlme ir, lai bērni to pilnībā izdzīvotu, pat ja ne vienmēr šo vēlmi izsaka vārdos.
Šajā gadījumā gan valdības, gan žurnālisti ir radījuši un kāpinājuši šīs bailes līdz nesaprātīgam līmenim. No kovida vajag piesargāties un saprātīgi pasākumi ir atbalstāmi, taču apturēt mūsu dzīves ir pārmērīga prasība. Tas ir nožēlojami, ka UK policija apcietina 72 gadus vecu sievieti, kura skaidri pasaka, ka pat viņai pilnvērtīga dzīve ir svarīgāka nekā tās apturēšana, lai mazinātu iespēju saslimt ar kovidu.
Ja mūsu vecāki ir tik drosmīgi, tad kāpēc mūs ir pārņēmušas tik lielas bailes no neizbēgamās radinieku un pašiem savas nāves, ka mēs vairs nezinām, ko darām, un esam pārstājuši dzīvot?
Es arī ļoti daudz laika esmu baidījies dzīvot, bet jo mazāk gadu mūžā atliek, jo vairāk saprotu dzīves vērtību. Mana vislielākā nožēla ir tieši, ka es nebiju pietiekami drosmīgs, lai dzīvotu. To es varu arī novēlēt citiem – nebaidieties no sāpīgiem momentiem dzīvē, jo bez tiem nevar iztikt, ja vēlaties dzīvot patiesi un dziļi. | | 9:57p |
Jau pieminēju, ka šodien Londonā bija (nelikumīgi) protesti pret lokdaunu. Tur tika arestēti cilvēki, no kuriem daži pretojās, bija iereibuši vai sapīpējušies, apsaukāja policiju (kuri tikai darīja savu darbu), bet kopumā viss bija mierīgi. Nekas netika dauzīts, grauts vai dedzināts. Pavisam citāds skats bija Parīzē un citās Francijas pilsētās: https://www.youtube.com/watch?v=hCMA8Vqqsr8Var redzēt degošas mašīnas, barikādes, asaru gāzes patronu šāviņus utt. Arī cilvēku šķiet ir daudz vairāk, un nemieri ir vērsti pret policijas patvaļu un pārmērīgi lielām piešķirtajām pilnvarām. Tomēr ir sajūta, ka šie protesti ir tieši par to pašu – cilvēki vairs nevar izturēt lokdaunus. Tikai šoreiz ir atrasts iegansts iziet uz ielas un iestāties par taisnīgu lietu. Tā ir Eiropas versija BLM protestiem. |
|