Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, November 6th, 2020
| Time |
Event |
| 4:20p |
Piektdienas tukšruna
Aizvien vairāk ačgārna modernajā pasaulē šķiet pieeja intīmajām lietām un politikai. Intīmas lietas ir par seksu, mīlestību, attiecībām utt., kuras patur ģimenes vai tuvu draugu lokā, bet politika ir tā, par ko runā krogā vai diskutē ar svešiniekiem internetos. Un šīs divas lietas parasti nejauc. Pie varas esošais prezidents vai valdošā partija nekādi neietekmē to, kas notiek ģimenē vai attiecībās. Savukārt, politikai ir nozīmīga ietekme uz plašākām lietām, uz biznesu, uz algu vai pensiju aprēķinu vai uz plašākām brīvībām, kādas vari īstenot, izejot no mājām utt.
Piemēram, es pat īsti nezinu, par ko mans tēvs ir balsojis. Man šķiet, ka pēdējo reizi viņš par to ieminējās pirms 10 gadiem un, ja nemaldos, tad runāja par ZZS, tātad par Lemberga partiju. Varbūt kādam tā nešķiet pati labākā izvēle, bet kāda man par to daļa? Tāpēc jau mums ir politiskā brīvība, lai katrs pats var brīvi izlemt. Bet ir citi jautājumi, kas man šķiet būtiski – piemēram, kāpēc mani vecāki apprecējās? Kādas grūtības viņiem ir bijušas attiecībās, kā katrs no viņiem tiek galā ar otra rakstura atšķirībām utt. Tās ir lietas zināšanai tikai ģimenes lokā un nav jēgas par tām stāstīt plašākai publikai.
Bet cibā un citos sociālajos tīklos aizvien vairāk var redzēt pretējo. Cilvēki visos sīkumos stāsta ne tikai par savām attiecībām, par savu seksuālo dzīvi, savu masturbāciju, bet daži pat ieliek krāniņu bildes vai kailfoto. Un tai pašā laikā ļoti negribīgi runā par saviem politiskajiem uzskatiem. Ja arī runā, tad cenšas ieņemt woke pozīciju, lai izvairītos no pārmērīgas kritikas. Jo citādi ir risks, ka par netradicionālu politisko orientāciju tevi izbrāķēs kā potenciālo seksa partneri. “Lūk, šis džeks ir nošārējis Gobzema citātu – šausmas, kā ar tādu vispār skūpstīties!”. Skaidrs, ka pie tādas attieksmes daudzi slēps savus patiesos uzskatus. To arī apliecina pēdējās ASV vēlēšanas, kur aptaujas paredzēja Bidenam graujošu uzvaru, bet realitātē Tramps dabūja vairāk balsu nekā paredzēts un kautrīgais balsotājs (shy voter) ir realitāte. Lai gan Bidens tāpat šķiet ir uzvarējis, bet tas ir tikai, pateicoties pasta balsojumiem, jo tos parasti aizpilda mājās kopīgi un daudzi vairs nevarēja nodot balsi pilnīgi slepeni un viņiem bija kauns atklāt, ka patiesībā gribētu nodot balsi par Trampu.
Savukārt attiecībā uz lietām, kam būtu jābūt intīmām un slepenām, visi priecīgi sociālajos tīklos klārē, kādas seksa pozīcijas viņiem ir ar partneri, un tad vēl piebilst, ka nav iebildumu, ja partneris iet uz orģijām un sekso ar visiem pēc kārtas, nosaucot to par poliamoriju utt.
Sanāk, ka cilvēki precēsies nevis seksuālās saderības dēļ (jo ja tās nav, tad var jau vienmēr sarunāt atvērto attiecību modeli), bet pēc tā, par kādu partiju viņi balso? Un ja izrādīsies, ka dzīvesbiedrs ir bijis neuzticīgs šajā jautājumā un nošārējis feisbukā nepareizo politiķi un vēl, nedod dievs, nobalsojis par nepareizo partiju, tad tas ir skandāls, asaras un šķiršanās.
Sauciet mani par konservatīvo vai galēji labējo (right-wingfar-right) vai fundamentālistu, kā jums labāk patīk, bet man tas viss liekas pilnīgi nepareizi un ievedīs mūs dziļā distopijā. Varbūt manām bažām nav pamata, jo cibā ir atlasījušies frīki. Es jau arī esmu frīks kaut kādā ziņā, bet šajā jautājumā man tomēr ir tradicionāli uzskati – politika ir domāta internetiem, bet personīgām intīmām lietām tajos nav vietas. | | 7:39p |
Vēl piektdienas sviests
Viena no interesantākajām lietām, ko šobrīd lasu citās diskusijās, ir par veselības aprūpes profesionāļu nevēlēšanos pirmajiem saņemt jauno potenciālo kovida vakcīnu (pēc 3. fāzes pētījuma beigām). Viņi uzskata, ka tā vēl nebūs pietiekami pārbaudīta. Taču valdības plāni ir viņus vakcinēt pirmos, jo loģiski, ka viņiem ir lielākais infekcijas risks.
Tāda ir cilvēku daba – no vienas puses viņi baidās no kovida sekām paši vai caur sevi “nogalināt vecmāmiņu”, bet no otras puses negrib uzņemties mazāku risku, lai to novērstu. Šis arī parāda, ka kovida risks ir pārvērtēts, jo citādi jau izvēle būtu daudz vieglāka, it īpaši profesionāļiem, kuriem ir zināšanas šos riskus izvērtēt.
Man pamācoša likās arī attieksme pret medicīnas vadlīnijām, kas tagad ierobežo hormonu aizstājterapiju menopauzes sievietēm, jo tā nedaudz palielina noteikta vēža risku. Vēzis jau nav nekāds kovids, no kura var izveseļoties. Tomēr daudzas sievietes vēlas saņemt šo terapiju par spīti ārsta rekomendācijām, jo uzskata, ka ieguvums atsver riskus. Menopauzes simptomi arī nav nekāda medusmaize. Skaidrs, ka cilvēkiem reizēm jādod iespēja pašiem izlemt, kas viņiem ir svarīgāks, nevis tikai stingri jābūt vadlīniju vergiem.
Bet kas ir interesanti – tie paši ārsti, kas negrib saņemt jauno vakcīnu, ir ar mieru to saņemt 3. fāzes pētījuma ietvaros. Šeit redzams, cik spēcīgs ir ietvara efekts. Ja vakcīnas saņemšanu nosauc par pētījumu, tad riski šķiet daudz pieņemamāki. Tas nevar būt izskaidrojams tikai ar vēlēšanos palīdzēt zinātnei. Arī pēc pētījumu beigām jaunās vakcīnas tiek uzraudzītas un ārsti labi zina, kā iesniegt pēcreģistrācijas ziņojumus par novērotajām blakusparādībām. Varbūt tā ir finansiālā puse, jo, piedaloties pētījumā, apmaksā patērēto laiku. Bet diez vai rietumu ārstiem tas ir tik būtiski. Šis visdrīzāk ir emocionālais aspekts no šķietamā formulējuma – piedalīties pētījumā ir labi un puslīdz droši, savukārt līdz galam nepārbaudītas vakcīnas nav drošas. Vārdiem un emocijām ir milzīgs spēks un nekāda ārstu izglītība to nespēj pārvarēt. | | 8:55p |
piektdienas zāles Vēl ziņās bija, ka Latvija ir iepirkusi remdesivīru: https://tautaruna.nra.lv/rasols/329015-rozentale-latvija-sanemusi-zales-covid-19-arstesanai/Pārsteidz rakstā minētie apgalvojumi, ka šis ir milzīgs progress. Jau tad, kad zāles tika reģistrētas, pētījumi liecināja, ka remdesivīram nav ietekmes uz mirstību, bet varētu nedaudz saīsināt hospitalizācijas laiku. Kas ir labi, bet tas nav milzīgs ieguvums. Jaunākie pētījumi norāda, ka remdesivīram nav pat ietekmes uz slimošanas laiku: https://science.sciencemag.org/content/370/6517/642Varbūt tie ir pārāk pesimistiski vērtējumi, bet kopumā efekts visdrīzāk ir vājš. Kā izprast ārstes sajūsmu un Infektoloģijas centra galvenās ārstes Baibas Rozentāles teikto: “Zāles pret Covid-19 ir atrastas”, kas ir pretrunā informācijai, kas iegūta no pētījumiem? Abas lietas nevar būt patiesas un šoreiz ir jāsecina, ka emocijas un vēlēšanās ķerties pie salmiņa pat daudzām atbildīgām personām neļauj adekvāti izvērtēt situāciju. Es uzskatu, ka saprātīgākiem cilvēkiem ar nosvērtāku attieksmi ir steidzami jāiejaucas šajos darījumos. Tā nav tikai veltīga naudas tērēšana, lai padarītu big pharma vēl bagātākas. Neefektīva terapija arī apmāna profesionāļus un traucē meklēt labākus risinājumus. Man ir aizdomas, ka līdzīgi rezultāti būs attiecībā uz maskām. Noteiktas valdības ir pārāk daudz investējušas tajās, lai spētu atzīt, ka to efektivitāte ir ierobežota. Jā, tās varētu palīdzēt, bet cik daudz? To arī ir svarīgi zināt, jo pārlieku paļaušanās uz tām var arī kaitēt netiešā veidā. Es neizsaku nekādus konkrētus spriedumus šajā ziņā, bet gaidu pierādījumus par to efektivitāti. Mani neapmierina paziņotais, ka maskas palīdz, bet pierādījumus iegūt nav iespējams. Papildināts: Although the agreement with Gilead locks EU members into a price of about $2400 for a full course of remdesivir, it does not obligate any countries to purchase the drug, the Commission spokesperson says. – Lai gan līgums ar Gilead nosaka, ka ES dalībvalstīm cena ($2400 par pilnu remdesivīra kursu) nav maināma, nevienai valstij nav pienākuma iegādāties šīs zāles. |
|