Par cilvēku ar lāstu... [entries|friends|calendar] (Ap)jucis. Exiled from reality. [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

ne par Viņu vai par Lāčplēša dienu [11 Nov 2009|09:58pm] katru reizi pēc treniņiem arvien vairāk apbrīnoju savu ķermeni! beidzot viss sāk atmaksāties, vasarā varēšu likt mazgadīgām meitenītēm siekaloties - hahah :D labi, tomēr mazliet būs saistīts ar Viņu :( es Viņam pateicu arī to, ka es sāku pievērst sev vairāk uzmanības ne tikai priekš savas pašapziņas un klusas tīksmināšanās, bet arī priekš Viņa (kā gan iepatikties Viņam, jo acīmredzami Viņam daudz ko izsaka ārējais izskats, vismaz toreiz). jāāāāāāāā... smieties/raudāt, bet to Viņš man nevar atņemt, vajadzēja visu savu mīlestību veltīt tikai un vienīgi sev, kā arī ģimenei, ak cik daudz es būtu pa šo laiku ieguvis!!! prātam neaptverami daudz laika esmu veltījis Viņam/domājis par Viņu. es ļoooooti ceru, ka par šo visu es pasmiešos un atcerēšos ar smaidu pēc desmit gadiem. tagad dzeru vīnu un domāju par dzīvi. diez Viņš šobrīd domā par mani? par to cik slims cilvēks apkārt visulaiku bijis? par to cik reizes mēs esam gulējuši kopā un ko es tajā brīdī esmu domājis? ja man būtu kaut mazākā sajēga kas ir tas, kas liek par Viņu man tā just, tad es to aprakstītu, bet tas nav aprakstāms. tikko atcerējos frāzi par Džeksonu, ko teica Viņš... Viņš teica, ka MJ esot fantastisks cilvēks, tik sirsnīgs bla, bla, bla... kā man tracina tie cilvēki, kas ceļ debesīs cilvēkus, kurus nepazīst personīgi, kaut tajā pašā laikā neredz sev apkārt citus, tuvākus. ai sviests, kaut Viņš reizi būtu teicis par mani, par to kā es mīlu dabu, par to cik man ļoti rūp savstarpējā saticība uz pasaules... es Viņam esmu stāstījis par tām lietām daudzreiz un ne jau vienkārši tāpat, esmu licis savu sirdi, savu pasaulīti... cilvēki bieži nespēj noticēt, ka otrs cilvēks var nedomāt neko ļaunu un domāt gaišas domas tāpat vien. cilvēki ir apbružāti, ierauti sevī, neticīgi, pārāk uzmanīgi... es saprotu uz ielas, bet tuvākajam - kāpēc neticēt? es Viņam netiku melojis, izņemot par to kas ir mans "dēmons", jo tas ir Viņš pats. pats vēlējos tikt ar to galā - redz kā sanāca. es atkal jūtu pārmaiņas sevī, tās nāk arvien tuvāk. es gribu būt laimīgs un es zinu, ka es tāds būšu, jo man jau ir nākamie mērķi... post comment

es aizdedzinu svecīti [11 Nov 2009|06:53pm] jo šodien ir vērts padomāt par mūsu saknēm, par cilvēkiem, kam nav bijis vienalga. citu starpā - vakar Viņam pateicu, ka labāk mums neredzēt vienam otru vairs. protams, ka mums ir ļoti daudz kopīgu pazīstamu cilvēku un tā noteikti nav pēdējā reize, kad Viņu redzēšu. žēl, ka šobrīd nav iespējas izbēgt un neredzēt Viņu kādu ilgāku laiku. šonakt nevarēju normāli aizmigt, jo domāju par to kāds es esmu bijis ... nedrīkst paļauties uz tādām lietām kā jūtas :( tās mani tikai maldina. drīz sāksies skaidrošana citiem kāpēc mēs vairs netiekamies utt... man jau ir prātā teikt to, ka es pateicu Viņam lietas, kuras labāk nebūtu teicis un izveidojies tāds kā konflikts. tas nebūs melots :) man netīk melot. vēl kas riebīgs no Viņa puses, Viņš esot pastāstījis par mani kādai meitenei, kura mani nepazīst... tādā veidā laužot solījumu. kā var būt tāds riebīgs cilvēks? Viņam patiešām esmu vienaldzīgs. "es Tevi mīlu"... katru reizi atceroties, ka Viņš ir tā teicis man uzmetas zosāda, jo tie ir meli. vēl Viņš tēlo, ka ir aizvainots, ja nesaredzu Viņa mīlestību. psihoterapeits man esot jākonsultē, jā - paldies, esmu par to domājis, sen un ilgi. ja galīgi netikšu galā dzīvojot bez Viņa, tad vajadzēs varbūt, bet, manuprāt, vislabāk palīdzēs mīlestība pret citu cilvēku. uh. post comment

jāādiena [08 Nov 2009|05:38pm] apkārt valda tāda nekārtība, taču tuliņ saņemšos un ieviesīšu kārtību. vakar mēģināju iepazīties ar vairākām meitenēm, pat izmaksāju aliņu. sviests, ar ko es tagad domāju? ak jā, pateikšu - ar to kas man starp kājām. besī, ka nevaru vienkārši normāli pavadīt laiku bez domāšanas par seksu... atkal ir periods, kad ļoti gribu. smieklīgi, taču varu "dabūt", bet esmu tam slinks... hahāāā... gribu mīlestību, jūtas. būs, būs. ar katru domu, sarunu sevi vedinu uz to, ka nākamgad pazudīšu no savas dzīves, sākšu ko citu, ko jaunu, bez Viņa! jāāā es nespēju Viņu aizmirst, man riebjas, ka ir tukšuma sajūta, kad Viņš nav blakus. man riebjas tas ko tagad rakstu, taču man tas ir jāizpauž. :( par Viņu vairāk es ienīstu tikai jūtas pret Viņu. ja nebūtu jūtas, nebūtu pamata uztraukumam. nebūtu man nepieciešams par to tagad rakstīt. tagad klausīšos moby un kārtošu savu māju (dzīvi) post comment

.. [07 Nov 2009|03:37am] jautāja kāpēc es neesmu bijis savā ādā, kad pēdējoreizi tikāmies. smieklīgi, bet laikam man vienīgajam kaut kas dzīvē ir mainījies. ja Viņam liekas, ka viss ir kārtībā un tagad vienkārši būs tā kā agrāk, tad Viņš neaptver ko es vispār esmu mēģinājis Viņam pateikt. vēl neesot izdomājis kā reaģēt vai kā tml. Viņš šodien pateica. reaģēt? ja kaut kādas jūtas nav dabiskas, tad nav jēgas tās sintizēt. es vairs necietīšu, vai nu jāpārrauj saites vai jādara kaut kas lietas labā. pastāstīju, jo man šķita, ka tas ir jāizdara, mana uztvere no tā īsti nemainās, kaut cerēju, ka tā būs. es nespēju vienkārši nosēdēt ar Viņu vienā telpā vairs normāli, kamēr Viņš zin kas ar mani notiek.. tas kas ar mani notiek attiecībā ar Viņu - tas ir kautkāds ārpuspasaules spēks... es to nespēju ciest. ar katru dienu es ienīstu savas jūtas arvien vairāk un vairāk. es ļoti gribētu uz Viņu skatīties kā uz parastu cilvēku, bet nespēju. lai Viņš pamēģina iedomāties sevi, esam vienā telpā ar savu draudzeni, taču Viņš nedrīkst viņai tuvoties, jo viņa vēlas būt tikai draugi. ko es te murgoju - es nezinu, taču zinu to, ka man jāiet gulēt. izskatās, ka Viņu mana problēma nesatrauc, tad kāpēc man jāsatraucas par Viņa problēmām. es šodien nācu pie vēl vienas atklāsmes - es Viņam veltīju pārāk, pārāk daudz savu uzmanību. turpmāk darīšu pretējo, jo izskatās, ka tas nostrādā daudz labāk. varbūt tad parādīsies kāda interese manā problēmā, ja nē - tad neko :) vismaz abos gadījumos es jutīšos labi. post comment

nav ko teikt [06 Nov 2009|04:21pm] Viņš teica, ka esot dažādas izjūtas par notiekošo, taču neko vairāk man nav spējis pateikt, pat tad, kad ir iespēja Viņš to nav darījis... spriežot pēc novērojumiem un iepriekšminētā ir noticis kaut kas līdzīgs scenārijam, kuru pieminēja poopy. žēl, ka tādas lietas var tā aptuveni noprognozēt... naivi cerēju, ka man būs citādāk. ha, nu žēl, jādzīvo tālāk. tagad par savām izjūtām - manī vienlaicīgi mirst un dzimst visādas emocijas, kaut kas ir jauns, kaut kas ir jau pieredzēts iepriekš, taču jūtu, ka kļūstu tuvāk savai esībai, savai iekšējai harmonijai, ja Viņš nav blakus, jo tajā brīdī, kad Viņu satieku - viss... es iekšēji uzsprāgstu. šādas sajūtas nenovēlu nevienam, jo es nezinu kā tikt ar to galā :( post comment

sniegs!!! [05 Nov 2009|09:09am] perrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrfekti :) vakar vai aizvakar man bija sajūtas, ka jāapraksta sava intuīcija par drīzo sniegu... te nu tas pienāca - skaisti sniegotais laiciņš. ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti liels prieks par to!!! I had a perfect dream! Did you? What did you see/experience? You! haha :) šo no rīta pamostoties sajutu, šo dialogu. tikai nebija kam pateikt. Viņu vairs nevēlos redzēt! Halooooooooo? Cik var? :) post comment

ta.. dāāā [02 Nov 2009|12:03pm] esmu vēl dzīvs, vakar visu pastāstīju/parādīju. jūtos ļoti dīvaini, iestājusies neziņa par to kā Viņš uztvēra manis teikto. Viņš teica, ka pārdomās to visu un es pilnībā saprotu. man patika frāze, par sajušanos kā filmā. manas dzīves melnais kamols ir attīts saplēšanai... un viss sākās toreiz sen atpakaļ aprīļa sākumā. kaut es nebūtu Viņu redzējis, saticis, tad man nevajadzētu tagad par to rakstīt. ierakstus, kas ir šajā blociņā nolasīju Viņam priekšā.. vismaz vēlreiz izdzīvoju cauri savām izjūtām. es laikam atkal gribu kautkur mukt :( mani tagad pārņem kauns par sevi, bet kā lai kontrolē to ko nevar kontrolēt? kā lai ieskaidro sev to, ka nedrīkst iekārot Viņu? kāāāā? gribu Viņu apskaut, tagad. post comment

rīt, rīt, rīt... [31 Oct 2009|09:17pm] nakts uz pilnmēnesi, 1. novembris... nedaudz maģiski, tam visam piešaujam klāt manu atzīšanos Viņam. ja ir kas tāds, par ko esmu pārliecināts, tad tas ir tas, ka rīt man tas IR jāizdara, lai tur vai kas. ilgāk nespēju/nevaru. rīt visam manam dzīves pēdējo divarpus gadu noslēpumam tiks pielikts punkts... skarbi, bet dīvainā kārtā jūtos mierīgs... liekas, ka es JAU esmu Viņam pateicis. rīt es parādu sevi, vai nu samīs mani ar kājām vai nē, man jau ir gluži vienalga. pārāk daudz asaru ir lietas, pārāk daudz visa sliktā manī ir briedis, riebums pret sevi ir jāaptur. rīt būs vakars, kad jutīšos brīvs - vārdos, sirdī. ceru, ka neizlekšu pa logu, haha... :D hā!!! P.S. trikandtrīt hier ai kam!!! post comment

izmaiņas, izmaiņas, izmaiņas [26 Oct 2009|10:49am] maiņas, aiņas, iņas, ņas, as, sssssss hahā! man ir poha pirmdienas rītā! jūtos absolūti tieši kā svētdienās pēc nelielas iedzeršanas, bet tiešām nelielas. atšķirība vienīgi ir tā, ka šodien NAV svētdiena un es darbā daru visu citu iespējamo, tikai ne to, kas būtu jādara darbā. un man ir gluži vienalga, tieši tā. vakar es tiku atkal sāpināts, taču par to vairs neuztraucos. no rīta izgāju pa durvīm, gāju savu ikdienas maršrutu, ceļa laikā pārdomāju lietas. esmu ievainojams, esmu stiprs, esmu viss. vakardienas vakara notikumi sapurināja manu galvu, manu vēlmi DZĪVOT, manu vēlmi... aizmirst Viņu, gribu bēgt, bet Viņš mani ķer un es tam ļaujos, kāpēc tagad spļaudos? pasauli izprast es nevēlos, tai pakļauties es izvēlos slīdot ielās ūdens pile uzkrita kā asara man uz vaiga es padomāju - vai citi to redz un mani tas baida jo nedrīkst rādīt savu sāpju seju, savu brūci kad parādu to kādam, tam gribas uzmest savu sāls dūri gribu apliet mūli, jābeidz šis tagad un tūlīt. āāāāāā... viss. jūtu kņudonu savā galvā, domas raisās, viss saistās krāsās baisās, kā cilvēki laistās, ar komplimentiem bārstās, taču neviens neteiks, ka tikai ākstās, otram sāp, tas jau vienalga, galvenais ir paša dzīve, salda, lai arī nepatiesa, kāda starpība, ka citam tā ir ļoti liesa. un tas viss manā galvā svaidās. pietiks. jā, kas teica, ka alkohols iznīcina smadzeņu šūnas, manā gadījumā tas darbojas kā katalizators ar paātrinājuma efektu. tās tiek dzītas pa manu galvu, tramdītas, neliktas mierā. es redzu vakardienas Viņu, gribu Viņam pieiet klāt, iesist un noskūpstīt, iesist un noskūpstīt, un tā visu laiku. varbūt TAS ir tas dzinulis, kas man liek tā justies? TAS, ka ir kas nepabeigts, kas neiesākts? TAS, ka vēlos Viņa lūpas sajust? sajust kā tas ir, kad Viņš dāvā sevi otram? āā, tas ir tik slimi. es redzu jau tagad Viņa saviebto seju, Viņa neizpratni, Viņa riebumu pret mani, Viņa niknumu, Viņa atraidījumu. es šodien iešu pastaigāties pa parku, izdzert kafiju kamēr uzklausu sevi domās, vēl arī - es šodien nofotogrāfēšos, rīt es pirkšu lietotu grāmatu un lasīšu to, jo nejaušības dzīvē nenotiek. gaišu visiem dienu. 4 comments|post comment

gandrīz.. [22 Oct 2009|10:21am] atklājos. tas ir tīīīīk grūti :( vēlos, lai tas viss beigtos. Viņš vēl stāstīja par to, ka nespējot izrādīt mīļumu, siltumu (jo esot tāds kā bloks vai tml), nejūtoties ērti gulēt kopā utml. vēl izklāstīja novērojumus par manu draugu uztveri. daļēji ir Viņam taisnība par mani kā cilvēku. pārlasīju dažus vecos ierakstus no vecā bloga... cik virspusīgi tie šķiet man tagad. P.S. joprojām esmu gatavs iegādāties tableti, kas man liktu Viņu aizmirst. 4 comments|post comment

tadā [21 Oct 2009|01:10pm] pateicu Viņam, ka viss - man pietiek! teicu, ka vairs kā cilvēks Viņš man nepatīk. cerams, ka šis ir punkts visam. lai Viņš pamēģina man teikt, ka Viņam sāp vai kas tml. pēc kāda laika, dabūs iekšās, nopietni, un tad patiešām sāpēs, jo es būtu nikns par tādiem meliem. post comment

man in the mirror [19 Oct 2009|09:48am] tikko mani saraudināja sākums - http://www.youtube.com/watch?v=SGeZYednWtI kaut arī esmu to redzējis desmitiem reižu, tas tomēr liekas tik skumji. manas mikro-problēmas atsaucas mūsu vienīgajā, reālajā makro-pasaulē - uz planētas Zemes. nu ko? sākam ar sevi? nesavtīgi, domājot par citiem, domājot par saticību un mīlestību. žēl, ka tas ir utopiski un slēpjas tikai daļai no simts prātiem. nekas - dzīvosim tālāk un mēģināsim. P.S. pēc nedēļas nogales esmu sapratis, ka Viņam trūkst jelkādas empātijas spējas. Viņš nespēj iejusties manā ādā un saprast - kā tas ir, kad ar cilvēka pieķeršanos izturas tik zemiski. post comment

o [15 Oct 2009|11:51am] cilvēks teica - speķvienība, tā varētu izskatīties korpulenta specvienība, piemēram Kalvīša speķvienība, kas dažreiz tiek saukta arī par treknvienību. ai, ko es te muldu atkal. es gribu piedzerties un atslēgties savā gultā, kā arī vēlos, lai man beidzot pieslēdz apkuri. labi, ka darbā ir silti, runājot par darbiem - veiksmīgu dienu! vēl es sapratu, ka nav pagājusi diena (vismaz tā šķiet) pēdējo pāris gadu laikā un vairāk, kad nebūtu padomājis par Viņu. haha, nositiet mani :) post comment

mirklis, lai neaizmirstu [13 Oct 2009|05:07pm] atceros, kā Viņš teica, ka ar maniem dažiem draugiem ne visai patīkot tusēt, vai līdzīgi... taču tad, kad es ar Viņa draugiem sāku tusēt Viņa dēļ (t.i. lai būtu vairāk kopīgu draugu, kopīgu tusiņu utml.), pēc laika Viņš to pasniedza tā dīvaini, nesaprotami... itkā no tā man būtu kļuvusi krietni labāka dzīve. vai tiešām? vai tiešām Viņš nesaprata, ka es to daru Viņa dēļ, ka es mēģināju pielāgoties Viņam. es tikai tagad saprotu, ka Viņš man savā ziņā laupīja (netieši) iepriekšējos draugus/dzīvi. es tiešām esmu sajucis prātā tamdēļ, ka brīdī, kad mīlēju Viņu, Viņš to neprata novērtēt/nepamanīja. žēl, jo es to darīju no visas sirds, un tā tika maldināta. ārprāts, cik grūti sarežģīta ir šī situācija :( atkal pārņem vēlme aizbēgt - no visa! sākt no jauna - aizmirst Viņu, likt Viņam nomirt manā sirdī pavisam. nevēlos, lai mani turpina sāpināt cilvēks. kāds/a nevēlas palīdzēt izdomāt perfektu attaisnojumu tam, ka vairs nevēlos Viņu redzēt? es vēlētos šos ierakstus kādu dienu Viņam parādīt, dienā, kad Viņam nebūs vienalga dienā, kad Viņš saprastu mani dienā, kad es varētu Viņam acīs pateikt to, ka mīlēju Viņu patiesi un galīgi dienā, kad man būs jau vienalga dienā, kad man nesāpēs dienā, kura laikam nepienāks, jo, lai Viņš mani saprastu, Viņam būtu jāzaudē sava otra pusīte un es to noteikti nevēlos, jo viņi abi ir tik saskanīgi, mierīgi un var redzēt cik ļoti viens otram cenšas līdzināties, gan apģērba, mūzikas, ēdiena izvēlē... it visā. Viņš nenojauš, ka es ļoti priecājos par visu labo, kas ar Viņu notiek, kā arī par nelaimēm es pārdzīvoju, jo man sirdī Viņš vēl kaut kur ir. es Viņam lieku to manīt, vismaz agrāk to mēģināju izrādīt, tagad vairs tam nepietiek spēks un pašcieņa, kura gan man laikam vairs nav. 1 comment|post comment

laikam par mani [13 Oct 2009|02:17pm] Nekad nesarežģī to, ko var izdarīt vienkārši! Tā ir viena no lielajām dzīves gudrībām. Taču grūti realizējama. It īpaši inteliģentiem un romantiķiem. /Ē. M. Remarks./ Nekad neesmu vīlies Remarka teiktajam, būtu vairāk laiks, atsāktu lasīt viņa daiļradi. Emo. post comment

rudenīgs, vientuļš vakars [11 Oct 2009|11:19pm] vai jums patīk vērot kā cilvēki dodas prom? dažreiz sejas, vaibsti ir līdzīgi ar citām reizēm. gribētu rakstīt vēl, bet nespēju :( “He is mad about being small when you were big, but no, that’s not it, he is mad about being helpless when you were powerful, but no, not that either, he is mad about being contingent when you were necessary, not quite it, he is insane because when he loved you, you didn’t notice.” (Barthelme, 1975) post comment

ahm [09 Oct 2009|12:40pm] arvien biežāk te kaut ko rakstu, tā nu sanāk, jo citādi aizmirstu lietas, kuras ar manīm notiek. 18 gadi gaidīt un atdoties puisim, kuru pazīst aptuveni mēnesi un bijušas tikai pāris tikšanās reizes? ceru, ka viņai patika un turpmāk viņai būs veselīga sekss dzīve. kārtējo reizi pārliecinos, lai cik jauka tā doma par to, ka esi kādam pirmais, tomēr baudas ziņā tas, diemžēl, ir nesalīdzināmi ar to ko spēj dot pieredzējusi :) post comment

nozīme [07 Oct 2009|08:35pm] sieviešu nozīme manā dzīvē... wow, ko tik highā neizdomāšu :) būtu interesanti padomāt par to, kādu nozīmi es esmu viņām piešķīris viņu dzīvē. vienai, divām esmu bijis pirmā mīlestība.. vai vismaz uz to pusi, kas emocijām līdzīgs. citām pirmais puisis gultā, arī tas šķiet dīvaini. arī man šķiet dīvaina pirmā reize... pārgulēt ar jaunāku? wtf! viņai bija 13 gadi :D tas gan nebija satraucošs fakts, bet mani pārņēma dīvainas emocijas, kad uzzināju, ka viņai bijuši vairāki pirms manis. atceros, ka viņa teica, ka man esot stipri sirdspuksti, stipri, jo stipri un šķiet viņa pat to domāja nopietni, pirmie skūpsti skanot HIM notīm fonā... pirmajā reizē man laikam bija visa buķete, taču 13 gadīgā meitene man laikam neizraisīja pārāk lielas emocijas līdz ar to nācās izmest tukšu gumiju - PA LOGU! wtf? laikam tajā naktī es ieguvu savu traumu.. jā, man patīk jaunākas meitenes :) paldies dievam, vairs ne 13gadīgas, bet 17-18gadīgām nav ne vainas :) ak, mana sabojātā pirmā seksuālā pieredze padarījusi mani par tādu frīku.. tagad klausos "Seven - Dave Matthews Band" un pārdomāju visādas lietas par savu seksdzīvi. jā, ar mani notikušas diezgan dīvainas lietas.. eh. viņa uzsūca man ļoti melnu zilumu... haha... vēl joprojām atceros to vasaru, kad staigāju ar šalli vai džemperiem ar augstu kakliņu.. diezgan ilgi, jo zilums izskatījās pēc kautkāda milzu ziluma, kurš iegūts dabūjot sitienu ar nūju :D labi, pietieks smieties. viss ko es gribēju pateikt ir, ka šodien atkal satikos ar Viņu. vakarnakt paliku pie Viņa, blakus Viņam aizmigu, teicu Viņam lielu paldies par izguldīšanu, Viņš atteica, ka Viņš priecājas un, ka patīkot, ka guļu pie Viņa. nu labi, tieši tik tieši Viņš to neteica, bet padomāja gan ko līdzīgu. wtf? ko es te tikko sarakstīju.. kādus 10 Viņus. man vēl patīk koķetēt ar homoseksuāliem cilvēkiem klubā, tas ir ļoti uzjautrinoši, jo es neko vairāk par ilgiem skatieniem acīs viņiem pretī, kad viņiem skatos neuzdrošinos veikt. viens mani TĀ vēroja, ka acīs varēja redzēt, ka gribētu mani iz****t, ha, bet - fui! esmu sapratis, ka biseksuāls esmu tikai vienam cilvēkam. jābeidz šis bezjēdzīgais ieraksts un jāpadara kaut kas, ir tač tikai 21 vakarā. post comment

opā [05 Oct 2009|10:36pm] šovakar atkal apstiprinās, ka mani piesaista slāvu izcelsmes meitenes... pēdējo divu gadu laikā jau vairākas reizes ir nācies saskarties, satikties, patikties, pieskarties, paskūpstīties, pamīlēties. un tagad atkal - bildē redzamā (apskatīju vienam cilvēkam albumā) skaistā meitene izrādās ir no Krievijas. viņās ir kas tāds, kas mani pievelk. viņu skaistums ir citādāks salīdzinot ar pārējām... kas vilinošs. nesen vienai meitenei (tās pašas izcelsmes) pastāstīju par savu bi-interesi, uztvēra pilnīgi normāli un atklāja, ka pati ir bi... (kas gan man nebija šoks, jo biju redzējis viņu skūpstam otru meiteni) pie tam to publiski neslēpj, piebilda vēl, ka viņai tas esot aptuveni puse uz pusi... kad kopā ar vīrieti, pietrūkst sieviete, kad ar sievieti - vīrietis prasās. toties es zinu, kā viņai palīdzēt, haha... es pat zinu, kura vēl viena sieviete, labprāt pamīlētos ar mani, kā arī padraiskotos ar to otru, taču man ir aizdomas, ka tā pirmā varētu kļūt ļoti greizsirdīga. mīlēšanās trijatā... ar divām sievietēm, itkā katra vīrieša sapnis.. varbūt pacensties? :) post comment

besis [05 Oct 2009|12:24am] nakts besis. atkal nenovērtēts... atkal aizmirsts. teikšu nē un aizmirsīšu visu. post comment

navigation [ viewing | 220 entries back ] [ go | earlier/later ]