8/19/17 06:32 pm
vakar atbraucu no Cēsim, nu jau kā kaprāles kundze. dīvaini, bet pēc sajūtam šis ir lielāks sasniegums kā bakalaurs.
svinīgajā ceremonijā jutos lepna par sevi, nu ļoti, par visu, kas izturēts, par savu izaugsmi.
kopumā 2 nedēļas aizlidoja nejūtot. īsā laikā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem tik ļoti satuvinājos, uzzini visu, ko gribi, ko negribi un viss ir normāli, esi Tu pats un Tevi pieņem. pati jutu, kā mainos. mājas vispār negribējās braukt. tas ir kaut kas īpašs.
bet... sapratu, ka attiecības ar Mārtiņu iet uz beigām, no manas puses. nepietrūka viņš, jūtu sienu starp sevi un viņu, kas izplešas. no rīta neliela provokācija no viņa puses un esam izšķīrušies?
sākumā nejutu neko, tagad gan emocijas iet vaļā..
man nav ne jausmas vai tas bija labs lēmums vai nē.
"Life's simple, you make choices and you don't look back"?
7/4/16 12:42 pm
nedēļu dzīvojos pa zemessardzes nometni, karoju un tāa. kājas tieši tā arī izskatās - kā dalmācietim, tikai ar ziliem plankumiem. sajūta super, bet atbraucot mājās kkāds lūziens. it kā viss ir labi, bet skumjas uzbrūk un gribas raudāt par visu. nav pat īsti prieks, ka drīz jau braucam ceļojumā.
varbūt skrējiens palīdzēs, ja nē tad plāns b - aliņš.
4/27/16 07:30 pm
kā man veicās vienu dienu.
eju uz mašīnu un tai durvis ir nedaudz vaļā. aizdomīgi.
kāju iekša - radio pazudis, oho. sūds par radio, bet sirds dauzās, jo bardočokā bija jābūt gps. trīcošām rokās veru vaļā, un fūu, tas turpat vien ir.
nepatīkami jau ir, ka manā mašīnā ielauzās tāds idiots, ka savāca nekam nederīgu radio, ko jau sen no drauga pa 10ls nopirku, bet pat nepačekoja, kas vēl ir mašīnā. nu neko, pats vainīgs, lohs tāds.
vienīgi žēl tas disks, kas tur bija iekšā - pirms pāris gadiem pati ierakstīju, un tā arī visu šo laiku viņu vienu uz riņķi varēju klausīties. cik bieži gan tā gadās
11/8/15 12:45 pm
rudens spiež mani palikt gultā un nekustēties
ir cilvēki, kuriem padodas matemātika, ir cilvēki, kuriem nē
ir cilvēki, kuriem padodas ļaut sevi mīlēt un esmu es
8/23/15 12:13 pm
vasaras sākums bija tik sūdīgs. depresija un darbs. pat nezinu, kā tas sākās, bet laime ir kustībā, tāpēc radās doma paceļot. maksimāli zems budžets, plāni tik stabili, ka pēdējā dienā nomainījām gala mērķi, kuru, protams, tāpat nemaz nesasniedzām.
bet jā, Evelīna pus6 iestājās augstskolā, 6os esam autobusā uz budapeštu. pa ceļam couchsērfingā britu čalis par mums apžēlojas un ir gatavs uzņemt. no autobusa pa taisno uz couchserfinga eventu, un jau tad radās sajūta,ka tā nebūs tikai viena nakts šajā pilsētā. un jāa, viena nakts pārvērtās piecās, kas bija tik ļoti buda-fucking-pest! vakarus sākam ar super vegānām vakariņām un vīnu, desertā šoti un tad sākas nakts piedzīvojumi. viss ir iespējams. tilts uz kura margām var sēdēt (es pat pieņēmu izaicinājumu un uzkāpu līdz augšai, tikai man nav nevienas bildes, bet citu tūristu kamerās noteikti ir), klints no kuras var redzēt visu pilsētu, bārs, kur laimīgā stunda ir nonstop, un cilvēki - es nezināju, ka spēju iepazīties ar tik daudz cilvēkiem un vīrieši, aah.., tik daudz uzmanības, diezgan naiss izbaudīju. karstums, naktī joprojām 28 grādi, ieej klubā, kur visi ir tik slapji, un normāli tas būtu diezgan pretīgi, bet viss tā cepī, ka ir vienalga. čaļi vēl pamanās sarīkot pievilkšanās sacensības. septiņos no rīta vēl dzer šotus ar local people, kas ir manu vecāku vecumā, random, bet tik labi.
dienas gan pavadijām mirstot un guļot, bet galvenais izvilkt līdz vakariņām un tad tas viss sākas no jauna. principā nekur negājām divreiz un katru vakaru jauni cilvēki un jauni piedzīvojumi.
nācās kustēties tālāk, un nākamā pietura bratislava. ar tumsu ierodamies, bez liela plāna. bija ieteikts viens hostelis, bet tur viss pilns un visos pārējos tāpat. esam gatavas braukt uz tuvāko ezeru un nelegāli kempingot tur. bet recepcijā lietuvietis dzird mūsu plānu un uzaicina uz dzērienu hosteļa dārzā. vai viens dzēriens kādreiz mūžā ir nostrādājis? nop. vārds pa vārdam un hosteļa menedžeris ir tik jauks un ļauj mums būt pirmajām, kas uzceļ telti pagalmā. tur arī labi iegriezās ballīte, jaunzēlandietis nākamajā dienā uzaicina mūs ekskursijā pa pilsētu ar vietējiem. kartums un gribas izkust, bet vakarā baseina ballīte un atkal ir spēks. naktī pat izgājām geocatchingā
tālāk seko brno, visi brīdināja, ka tā būs garlaicīga pilsēta. ok, varbūt ne tuvu budapeštai, bet ļoti, ļoti skaista un tas pirmais vakars, kad ar evelīnu bijām tikai divatā, jo abām vajadzēja atpūsties no cilvēkiem.
pēdējā pilsēta - prāga, kas gan nav mana mīļakā pilsēta, pārāk liela un pārāk krieviska, bet bijām vēl vienā couchserfinga eventā, kurš notika bārā, kurā ir pumas!
nākamajā dienā, kas bija pēdējā, padzīvojām tūristiņā, aizgājām uz bezmaksas ekskuriju, bet vidū nozudām, jo par čehu alu tas nav tikai mīts - lēts un garšīgs
ceļojuma sākumā, es biju par visu atbildīga, bet tas man ātri tika noņemts, varbūt tam ir kāds sakars ar pazaudētu maku un telefonu? bet labās ziņas, ka telefonu bārmenis nemēģināja pārdot, bet atdeva un maku kāds ir aiznesis uz vēstniecību un viņš jau ir atpakaļ latvijā.
visu ceļojumu neviens strīds ar Evelīnu, tāpēc diezgan veiksmīgs kombo mums, viņa ir tik ļoti mans soulmate
sori, ka tik gari, nestrukturēti un bez bildēm,bet man vnk vajadzēja, te kko uzmest, lai sajūta nepazūd
būtu jādomā, ka pēc tāda tripiņa vajadzētu atpūsties, bet nē, pēc autobusa - duša un esam jau balerijā. tas vakars savukārt beidzās klondaikā vēlu pēc saullēkta. kad liekas, ka viss jau ir izdarīts, un vasara ir pilna, notiek vēl kaut kas - jelgavā iepazīstos ar nekad iepriekš neredzētu jelgavnieku, bet tas jau ir cits stāsts.
6/21/15 11:39 pm
es zinu, ka tas ir tikai tāds posms un tas paies un viss pāries, jo tā vienmēr notiek. bet, ja nu vienu reizi kaut kas saplīsīs un man vienmēr būs tik bēdīgi kā pēdējās dienās?
tad es tā arī palikšu ietinusies segā un notirpušu dibenu spēlēšu supaplex, kas ir šodienas best vecatklājums. bērnība es tevi mīlu
3/22/15 08:27 pm
es padodos, un tad padodos arī tam, un nekas cits neatliek kā vien saņemties.
2/10/15 10:01 pm
visjaukākie cilvēki pasaulē ir tie, kas paceļ nokritušus cimdiņus un uzliek kkur uz maliņas, lai citi nesamīdītu un lai īpašnieks varētu pamanīt.
1/25/15 03:27 pm
droši vari nomainīt mūziku, ir frāze, ko man jāpārstāj pieklājības pēc lietot.
1/21/15 09:23 pm
varbūt tā arī jābūt. varbūt tā ir pieaugšana
viss kļūst vienāds un garlaicīgs, mazāk pārsteigumu, nav asuma dzīvei. viss izplūdis, mierīgs. ir arī kāpumi, kritumi, dienas, kad nejūtos nekā, nevaru tikt no gultas ārā, tāpat arī ir labās dienas, ballītes, piedzīvojumi un tāda diezgan neīsta laime, bet tas viss jau ir noticis tik daudz reižu uz augšu, uz leju, ka es zinu, tas pāries un pāri nepaliks nekas.
es esmu pārgurusi analizēt un prātot un domāt, jo tas neko nemaina, tā es nekur netieku.
pat esmu pieradusi pie savām miega paralīzēm, vairs nav bail.
man nav emociju. jā, es jūtos sūdīgi un reizēm jūtos labi, un visbiežāk nekā. bet tās nav emocijas.
bet varbūt tā nav jābūt un kaut kas ir nepareizi, vai vienkārši tāds posms dzīvē, vai vienkārši tā ir ziema, vai tikai manas iedomas
1/5/15 07:57 pm
var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet nu pilnmēness manu dzīvi padara krietni interesantāku
aizgulējos
nenokārtoju eksāmenu
brīvas pēcpusdienas vietā nācās iet uz darbu
dzīvokļa durvīs mani gaidīja pavēste no tiesas
un pēc tam pie mašīnas stikla arī soda kvīts
un tad es vienkārši sev beidzu jautāt, vai šī diena varētu būt vēl labāka
1/4/15 10:45 pm
es reizēm esmu bēdīga par to, ka maz runāju un man nepadodas small talk, bet no otras puses es tiešām ļoti labi protu klausīties.
un kā piemērs tam ir tas, ka bijušajā darbā, reiz 15 minūtes cītīgi klausījos priekšniecē, kura runāja krieviski, un es tā īsti nē. neko nesapratu, bet pēc tās reizes mums bija daudz labākas attiecības.
10/15/14 12:04 am
viena no labākajām sajūtām mācību ziņā ir tā, ka tu izdari kko apjomīgu pirms termiņa
8/3/14 09:39 pm
es vēl nepadodos un turpinu mīlēt vasaru ar visu šo karstumu. un man vienalga kaut vai tik karstas būtu visas dienas, es joprojām gribu, lai ir tikai vasara. un vienmēr ir brīvs un var nestrādāt. un naktīs ārā ir silts.
7/14/14 01:21 am
nodevu telefonu garantijā, kas beidzas pēc 4 dienām. un man tā pietrūkst viņš. diezgan sick izklausās. man nav ne mūzika, ne kamera, ne gps, ne arī internets, kas man būtu ļoti noderējis, kad ielēju benzīnu un secināju, ka nav naudas.
7/14/14 12:52 am
nu re. arī strādāt esmu paspējusi šovasar. ar divām dienām iespējams būs gana
vakar mani izklaidēja eļuks, šodien random pohains čalis. abiem sanāca ļoti veiksmīgi
beidzot futbols galā. nesekoju nekam līdzi, bet prieks, ka uzvarēja vācija, jo vācija ir eiropā, mēs arī, līdz ar to mēs uzvarējām. es nezinu, kāpēc ir tik svarīgi uzvarēt.
7/5/14 10:26 pm
šorīt brokastu laikā skaļi filozofēju kko par to, ka mierīgi bez naudas varētu dzīvot, vienīgi tās dzimšanas dienas un tādi īpašie pasākumi visu jauc, tad brālis piesējās, ko tad es ēstu un kur dzīvotu. atbilde loģiska - mājās. tam seko: "evit, tā nav dzīvošana bez naudas, tā ir dzīvošana uz citu rēķina"
kas sākumā mani tā kā uzjautrināja, bet tad sapratu, ka reāli story of my life
vēlāk braucām uz purvu, pilnīga eko ekskursija - ar tostermaizēm (vegānām - tik daudz labākas par parastajām!), ieeja uz izklaides bez maksas. bet kas par skatiem, oh. tik pilni melleņu krūmi, pašas mellenes milzīgas, tik daudz visādu ogu un sēņu. un vēl - es kāpu kokos!! pirms mēneša es no lejas nevarēju nedrebot noskatīties kā brālis lien augšā pa tievu priedi, un šodien jau pati kā lielā. vēl atkal sanāca brist pa dubļiem. tā ka tiešām nepietieka ar glasto..
un es tiešām tikai tagad sāku saprast, ko cilvēki domā ar to, ka Latvijā ir neaprakstāmi skaista daba, jo man jau tas ir tā bijis visu mūžu, standartā. tātad - purvs ir labākā vieta, kur aizvest ārzemju draugus.
7/3/14 01:16 am
beidzot mājās, pēc dušas, gultā..
pēdējās 10 dienas ir bijis nonstop reibums - viegls, patīkams. no vietām, cilvēkiem, mūzikas, emocijām, prāmja! un, protams, vēl tonna ar alkoholu un gandžiņa..
tie pāris brīži. tā ir laime, un viss.
kad beigs šūpot, jāpieraksta.
6/20/14 05:39 pm
tā sajūta, kad sesija ir galā un Tev ir atpakaļ dzīve..
un pēc anatomijas eksāmana, kurā 2 no 3 izvilktajiem jautājumiem nebiju pat sagatavojusi, tomēr pilnīgi mistiski noliku uz 8, prieks bija tik liels, ka to nespēja sabojāt pat nolikšanās pie stacijas ieejas. un kkāds dzērājs palīdzēja piecelties, kad jau biju piecēlusies. hhaha un tad vēl iekāpju vilcienā un saprotu, ka biļeti neesmu nopirkusi, bet ārā līst, bet nav skaidras naudas, bet palikušas 3 minūtes.
viss veiksmīgi. lai sākas 2 mēneši pilnīgas atpūtas smadzenēm.
aliņu jau izdzēru un jūtos labi.
6/18/14 11:03 pm
es tik ļoti ilgi jau rakstu atbildes eksāmena jautājumiem, ka burti ekrānā paliek mazāki un mazāki. drīz vispār neko neredzēšu.
un tad mana mīļākā kursa biedrene pajautā "kad pabeigsi, atsūtīsi lūdzu man arī". nu kā lai es pieklājīgi pasaku, ej nahuj, neko Tev nesūtīšu.