5/18/14 05:05 pm
pēdējās dienās tāda dīvaina pašsajūta un tad vakarnakts..
miega paralīze. ienīstu to sajūtu.
pamostos nakts vidū no spiediena galvā, trokšņa un nespēju kustēties. un ir vienkārši milzīgas bailes.
internets mierina, ka tas nav nekas veselībai kaitīgs, tad jau viss joprojām ir labi.
5/12/14 04:02 pm
tādu māmiņdienas kūku izcepu vakar. mandeles un šokalāde pa visu virtuvi un pirkts blenderī. par laimi neko nenošķēlu. haha.
rezultāts gan labs, bet tas man atgādina, kāpēc es biežāk nedarbojos virtuvē.
2/4/14 08:58 pm
"māsa, Tu negribētu 3d printeri? -ko? kādā sakarā, ko es ar viņu darītu??"
mhm, uzzināju, ko ar viņu var darīt + nemaksā nemaz tik daudz kā es biju iztēlojusies.
un tagad es ļoti gribu to printeri!
nevajadzēja televizoru pirkt, būtu printeri nopirkusi un izprintējusi tv, haha
1/23/14 09:53 am
ar prātu saprotu, kas jādara. bet tik ļoti negribas.. jo pirmkārt, negribas, otrkārt, nevaru saņemties, treškārt, ļoti negribas.
tomēr saprotu, ka šī ir mana iespēja sākt rīkoties pareizi..
jāsaņemas.
1/19/14 12:12 am
gribas pačīkstēt par to, cik daudz jāmācās, bet tad es sev atgādinu, ka tieši to es gribēju un neko citu..
kamēr šitā traki mācos, man katru dienu ir trīs mīļākie brīži: 1)brokastis, kuras es ļoti lēni ēdu, skatos kādu seriālu un izbaudu rītu 2)ap sešiem vakarā kafijas pauze - un nekad mūžā kafijas krūze nav tukšojusies tik ātri 3)pēdējais ir brīdis, kad nolemju, ka nu jau pietiks, visu savu papīru kalnu savācu un aizveru grāmatas
mācos tā, ka tiešām reibst galva, un esmu tikai pusē.. pirmajam eksāmenam.
un vēl. barojošs krēms bagātīgā slānī neaizvieto cimdus, nekādīgi. šodien gandrīz bez rokām paliku.
12/2/13 06:12 pm
šodien tāda brīvāka diena, bija doma iet uz anatomikumu klusumā un mierā pamācīties. tā arī daru, eju kabinetā, bet tur uz galda normāli līķis čillo. tā neko un uzredzēšanos.
un vēl es gribētu, kaut būtu tāda "smarža", kas nepatīk gaļēdājiem, tad es varētu nēsāt to līdzi flakoniņā un pielietot katru reizi, kad sabiedriskajā transportā kāds sāk ēst desu maizes un belašus. es vienkārši pievelku tādus ēdājus.
12/1/13 10:12 pm
uztaisu vakariņas, galdu tā smuki uzklāju, un beigās nav nemaz kas ar mani kopā ēd..
tā ir, kad dzīvo ar cilvēkiem, kam ļoti patīk datorspēles.
šodien bišķi sadusmojos, un tādās reizēs es apņēmības pilna, visu sarēķinājusi, eju ss.lv, tad kārtīgi aplaužos un sadusmojos vēl vairāk.
neko darīt, pavingroju, joga nomierina, duša un tad esmu gatava mācībām.
mācos, mācos. un pēkšņi jau esmu izplānojusi, kur, kad un ar ko braukšu atvaļinājumā. interneta reklāmas reizēm labi nostrādā..
11/25/13 08:18 am
nu tik jauki. pieveikt sevi un piecelties, sataisīties un tad mašīna ir vienkārši aizsalusi un es nekur netieku. nedaudz padauzīju durvis un priecīga devos mājās.
man jau patīk šādi iesākt nedēļu.
10/16/13 08:06 pm
šodienas mazie lielie prieciņi
-piešķīra stipendiju, kuru grupas biedrs jau gribēja noēst.
-atteicos no spotify premium.. nevilks man pa piečukam katru mēnesi nost. tā jau darbojas tās trial versijas. "atteikšos, kad būs palikusi viena diena. oi, nepaspēju, nu labi, tad nākammēness, kad būs palikusi viena diena, oi, nepaspēju..."
10/6/13 11:24 am
riktīgi priecājos, ka atceļas šodienas plāni un varu palikt mājās mācīties. mhmm.
ik pa laikam pārņem tādas divas spēcīgas sajūtas. abas muļķīgas un bezjēdzīgas, bet vājprātā stipras
1)kāpēc vasara nevar būt mūžīga? šī ir garlaicīgā
2)kur vēl lai meklē atmiņas karti, kura, pirmkārt, bija diezgan dārga, otrkārt, pilna ar bildēm, foršākās varētu būt no amsterdamas, treškārt, es joprojām nesaprotu vai viņa ir pazaudēta vai ielikta kādā "drošā" vietā, lai nepazūd. pluss vēl es neatceros kādas drēbes un kāda soma man bija uz amsterdamu, neatceros vispār neko no tās dienas, vien to, ka pāris stundās iztērēju vajprātā daudz naudu, biju pārpīpējusies, pārēdusies, un pārgurusi.
10/4/13 06:30 pm
pērkot detaļas mašīnai, jūtos daudz labāk kā pērkot drēbes. bet smaržu pirkšana iet tam visam pāri. un vispār, kāpēc man tik ļoti patīk kaut ko pirkt. tas neiet kopā ar to, ka esmu nestrādājoša studente.
un man nepatīk vārds "studente", kaut kāds neforšs.
10/3/13 08:06 pm
šorīt pusminūti biju vilciena vagonā viena pati. best morning ever.
9/23/13 10:49 pm
rīt agrais rīts.
kas nav nemaz tik traki, jo varu mierīgi aizbraukt līdz stacijai 2x ātrāk, uz ielām neviens netraucē, varu izvēlēties, kur mašīnu atstāt, nevis pēdējā vietā pašā galā jāliek, un vilcienā ir daudz vietas un pat pastāv iespēja, ka neviens nesēdēs blakus un pretī.
jāmāk priecāties arī par neko. haha
9/16/13 11:38 pm
šorīt svārstījos starp kafiju un enerģijas dzērienu.
ir tikai trešā mācību nedēļa.
un tā nu viena narvasen kafija pēc 4 stundu miega mani noturēja augšā visās lekcijās, vilcienā (kur parasti es saldi guļu), un pat tagad pusnaktī vēl diezgan moži loku iekšā anatomiju.
lai tik vēl kāds man pastāsta, ka kafijai piemītot tieši pretējs efekts.
9/9/13 06:43 pm
skolā katru dienu jauni brīnumi.
kā es varētu vispār iedomāties, ka uz anatomijas lekciju ir jānāk baltā halātā! uz lekciju! kur es sēžu, klausos un pierakstu. kāpēc?
12/31/12 09:23 pm - 2012
šogad esmu super maz rakstījusi, bet super daudz domājusi. ļoti ļoti daudz. salīdzinot ar gadu iepriekšs, kad centos to nedarīt. tāpēc vismaz šodien kaut ko.
savā ziņā šis bijis viens no labākajiem gadiem. ne jau tāpēc, ka biju kaut kur vai atradu labu darbu, vai jaunus draugus, nē, nekas no tā. lai gan, ja tā padomā... tomēr pārsvarā jutos ļoti slikti, bet es savā galvā izcīnīju tādas cīņas, tādus rāmjus salauzu, tiku vaļā no tādiem dēmoniem (nekas cits tas nevarēja būt), kas mani padara daudz stiprāku un es beidzot jūtos labi. patiešām, nevis kā tajās reizēs, kad centos sev ieskaidrot, ka viss ir labi, kaut vai nav.
jā, joprojām, neesmu atradusi savu vietu, zinu, ka priekšā vēl tik daudz lielu soļu. skola, mājas, virziens. bet tagad vismaz esmu tam gatava. un es zinu, nevis ceru vai domāju, bet zinu, ka nākamais gads būs labāks.
padoms: nepīpējiet legālo staffu tā nopietni, jo tas nav nopietni. es to nezināju, mani tas ļoti izčakarēja. bet laiks dziedē visu, labas domas arī.
11/23/12 02:14 pm
tāpat kā citi pāri runā par kopā dzīvošanu, suni, bērniem, tādā garā, tā mēs runājam par šķiršanos. Kaut kad vajadzēs, bet īsti saņemties nevar. Mūžīgā pārvākšanās abiem ir tā apnikusi, ka labāk vienkārši izliksimies, ka viss ok, un pāris mēnešus centīsimies izvilkt.
tagad jūtos apmēram kā 12.klases laikā, kad jāsāk domāt, kur iet studēt. tikai tagad esmu nedaudz vecāka un krietni daudz vairāk reižu esmu tā ieskrējusi ar galvu sienā, durvīs, ka zinu, cik svarīgi būtu to izvēli izdarīt pareizi. neviss kā agrāk - kā būs, tā būs, jo visticamākais, ka vienu brīdi, kad būs jau par vēlu, prāts sāks arī redzēt, un gribēsies visu pamest, bēgt, noslēpties, nomierināties un sākt no jauna. kkādas paralēles ar manām attiecībām.
gribas tik daudz ko darīt un tajā pašā laikā neko līdz galam.
gribas, lai kāds pasaka priekšā, ko darīt, bet tajā pašā laikā zinu, ka tikai es varu izlemt, ko gribu no dzīves. tikai es zinu, ko gribu. pēc idejas. realitātē es nezinu neko. bet vēl jau ir laiks.
11/3/12 05:00 am
vīna vietā sanācis nopirkt šampanieti. viena glāze un jau ir jauki. jāatsāk dzert un jāatsāk kārtīgi pīpēt. citādāk es tāda galīgi mīkstā esmu.
brīžiem pieķeru sevi, ka darbā domāju kko krieviski.
jāatmet tie aizspriedumi un jāiemācās krievu valoda. zinu, ka noderēs. jo latvijā pat apkopēja amatam tiek prasīta latviešu, krievu un angļu valoda. looool.
brīvdiena ir sagaidīta. nedēļā viena brīvdiena. īstenībā vienalga.
šķiet, ka jaunības krīze "negribas dzīvot" sāk kkur pazust.
es varu tik daudz ko. vienkārši jādara. darīšu.
esmu pret eiro ieviešanu. tā vispār nav nauda. kkāds cukurs, ļoti kūst.
joprojām gribas uz mājām, bet tas ir labi. vismaz kko gribas.
9/28/12 10:53 pm
brīžiem pārņem iedvesma studijām. tad es sāku meklēt studiju programmas, brīžiem pat tā aizrauj, ka gribas mēģināt mācīties divās vietās vienlaicīgi.
bet tas es ātri atceros, ka ir tāds ļoti skaists faktors, ko es ienīstu, nauda. kā arī mana neizlēmība. bet ir tik grūti kaut ko izlemt, kad reiz jau esi izlēmis nepareizi visu, ko var izlemt.
man nepatīk turki, bet man garšo viņu saldumi.
man nepatīk holande, bet es te dzīvoju.
mazliet jau ir prieks, ka sāku justies dzīvāka, parādās kkādi plāni dzīve. labi, viņi visi diezgan ātri sašķīst dažādu apstākļu dēļ, bet vismaz notiek kāda rosība manā prātā.
es tik ļoti gribu atgriezties mājās, dzīvot Latvijā. varbūt tas tikai tāpēc, ka ir piemirsies kā tas ir. bet te noteikti nav labāk. es nespēju aptvert, ko latvieši ļauj ar sevi darīt. bet nav jau izvēles. gribas domāt, ka es krietni atšķiros no vairuma man apkārtējo latviešu (es tikai nezinu kādā ziņā, jo principā te taču nevienam neinteresē, kas ir Tavā prātā).
pusgads principā ir vienkārši tā palaists nekur. saucās "braucu strādāt uz Holandi, vismaz kkam sakrāt naudu" kā tad, man ir uzradušies parādi, bet ne nauda. lielāko tiesu mēs esam bez naudas, nopirkts nav nekas. jēga tam vispār? ā jā, esmu tik daudz zāli pīpējusi, ka tagad man viņa riebjas un es sāku domāt par alkoholu, jo kko jau vajag, lai aizmirstu pasauli.
varētu sakrāmēt visu manā mīļājā mazdā, kura arī nebūs mūžīga, un braukt mājās.. bet vai man ir mājās? ir kur palikt pāris naktis, bet ne jau dzīvot.
katrā ziņā ir jāsāk no sākuma. vēlreiz. atkal. bet ne rīt. pavasarī.
dzīve sāp. vakaros stiprāk, pa nakti nedaudz atlaiž, no rīta jūtos kā cits cilvēks, bet tad viss no jauna.
9/18/12 12:51 am
reizēm ir dienas, kuras ir kkā sūdīgākas pat par citām. negribas dzīvot un negribas saņemties. bet nav jau izvēles. vienīgā izvēle ir sākt domāt citādāk un saņemties.