Nu vispār jau man tiešām ir īsts darbs ar svinīgo īsziņu reizi mēnesī, kolēģiem, ikdienas plāniem, pat (relatīvi brīvāku, bet tomēr) darba laiku, un visu pārējo. Ir pat ikrīta sapulce 10:00 iekš http://appear.in.

Modinātāju arī izmantoju (tiesa, lielākoties pamostos pats vai sīkā mani pamodina pirms tā). :)

Tā kā nekādas baigās frīlancera bohēmas man te nav. :D Divus gadus, ap 2012-2014, nodzīvoju arī tādā režīmā, bet pie tā vairs nevēlos atgriezties. Vienīgais vairans, kā šādā režīmā eksistēt ir tad, ja tu esi viens no top 5 spečukiem konkrētā jomā un pie tevis stāv rinda, no kuras tu vari atļauties pasūtīt visus durakus un nepietiekoši nopietni sagatavotos. Pretējā gadījumā sanāk lielāko daļu laika strādāt par projvadu, psihologu un parādu piedzinēju, kamēr tiešā darbība paliek otrā plānā. Un tas man absolūti neder.

Sabiedrībai un apkārtējiem kaut ko manifestēt manā konkrētajā gadījumā nav nepieciešams, jo nevienam nerodas nekādi jautājumi, jo finansisāli man klājas visai labi. Visādi citādi - arī. :)

Tas, ko ir vērts manifestēt, un ko pie izdevības daru - lielākajai daļai kantoru un ļaužu, kuru ikdiena ir sanākt vienā telpā un tad sēdēt katram pie sava kompja, būtu vērts parskatīt attālinātā darba iespējas un padomāt, ko no tā visa ieviest savā ikdienā. Tas būtu labi visiem, jo ietaupītos lērums resursu, no kuriem galvenais ir laiks, tātad vairāk laika un naudas pašiem un ģimenēm, mazāk tusēšaans stastrētgumos un spiešanās ar baiciļiem pilnos transportos - vairāk veselības, nu un iespēja nebūt Rīgā - tātad liels pluss reģionu attīstībai.

Kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)