| |
[Mar. 13th, 2025|08:02 pm] |
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2025|09:47 am] |
no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"
 |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2025|08:45 am] |
|
Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga. |
|
|
| |
[Mar. 12th, 2025|08:23 am] |
|
Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās. |
|
|
| |
[Mar. 10th, 2025|05:33 pm] |
|
Kādu bezvadu skaļruni labāk pirkt, kādām fīčām tur jābūt? Es skatos uz to, kas patlaban ir Maximā uz atlaidēm par 13 eiro, būs labs? Dārgu nepiedāvāt. |
|
|
| Grāmata par hipijiem uz salas |
[Mar. 8th, 2025|01:04 pm] |
Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies. |
|
|
| |
[Mar. 8th, 2025|10:09 am] |
no noklausītām sarunām:
Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam) |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2025|09:02 am] |
Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)
 |
|
|
| 40 dienas |
[Mar. 5th, 2025|09:25 pm] |
Lieldienu gavēnis. Esmu apņēmusies strādāt pie saviem garadarbiem katru dienu, un tradicionālajā lietu pusē atteikties no gaļas, piena produktiem, olām. Zivis neskaitās gaļa kristietības tradīcijā, tās paliks, gan jau tikai sautētas, jo sviestā cept nevar.
Parocīgi, ka nupat bija atlaides kaltētām pupiņām, sēklām un graudiem. Tepat cibā pirms daudziem gadiem dooora mīļais iesvieda ar digitālo versiju “On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen”. Ne septiņi gadi nepagāja, kā nopirku to analogā iespiedumā. Lasu un mācos.
Citās ziņās, apēdu divas ēdamkarotes magoņu sēklu. Laikam baigi labās sēklas, visu dienu miegs nāca, un tāda woozy sajūta. Vai nu bērnībā, dārza magonēm, tik spēcīgs efekts nebija, vai arī tāpēc bijām reizēm jocīgi, pat nezinot, ka ir jocīgi. |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2025|12:14 pm] |
tikmēr piemājas aptiekā stāvu rindā, man priekšā kundze krieni gados, tērpusies kažokādas mētelī un lakotiem nagiem bezgalīgi ilgi pērk savu pērkamo, kad tas segments noslēdzies, tad viņa sāk izprašņāt pārdevēju par viņas manikīru un salīdzina nagus un visbeidzot jautā - "cik ilgi jums vēl jāstrādā?". pārdevēja samulst un prasa "kā? tā kā šodien? līdz cikiem?", kundze atbild - "nē, ne šodien, bet vispār".
aptvēru, ka laikam tuvojamies zonai, kurā satiekot sen neredzētus draugus ir laiks casually apjautāties - "..un cik tev līdz pensijai?" lol |
|
|