evergreen - atminjas

Manuprāt, pieredze tomēr būtu jānošķir no stāsta. Ne viss, ko mēs pie-redzam paliek mūsu stāstos. Ne viss, kas ir mūsu stāstos, patiesībā ir pie-redzēts.

Pie-redzētais veido pieredzi ne tikai apziņā, bet arī aizapziņā. No šejienes, var izpausties tas, kas nemaz stāstā nav.

Taču, ja mēs gribam runāt vai domāt par savu pieredzi, tad mums tā ir jāpadara par stāstu, tur nu tev taisnība - pieredze priekš subjekta ir stāsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manupraat nee
ja tu skjir tad jau kaa redzi lingvistiski paliek patiesiibas defineeshanas vajadziiba, tu juau nevari nemaz taa pateikt kas ir un kas nav bijis jo tev ir tikai tavs staasts, Rortijam arii izzudd fakts, taapat kaa zinaashanu uzkraashana

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es jau teicu, ka priekš mums pašu pieredze ir stāsts.

Taču nevaru piekrist, ka viss, kas uz mums attiecas, ir mūsu apziņā. Patiesībā ir diezgan daudz visa kā, kas mūs ietekmē, bet ko mēs [apziņā] nepamanām un stāstā neiekļaujam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas nav apzinjaa nav staastaa nav vispaar, es taa teiktu, bet huserls manupraat saka citaadaak, ka kautkam ir jaabuut kas apzinjaa atspoguljojas, protams vinjsh to saka manaa staastaa
ps. rortijs taapeec iesaka dazaadot staastus, lai vareetu teikt, ka tas nav manaa staastaa bet ir tvaa piemeeram, savdabiigs universaala staasta apieshanas veids es teiktu

(Reply to this) (Parent)