Manuprāt, pieredze tomēr būtu jānošķir no stāsta. Ne viss, ko mēs pie-redzam paliek mūsu stāstos. Ne viss, kas ir mūsu stāstos, patiesībā ir pie-redzēts.
Pie-redzētais veido pieredzi ne tikai apziņā, bet arī aizapziņā. No šejienes, var izpausties tas, kas nemaz stāstā nav.
Taču, ja mēs gribam runāt vai domāt par savu pieredzi, tad mums tā ir jāpadara par stāstu, tur nu tev taisnība - pieredze priekš subjekta ir stāsts.