evergreen -

Dimiters pats ir dums! :)

Bet atbilde uz jautājumu ir ļoti vienkārša - katrs cilvēks iedomājas, ka ir visu lietu mērs. Ja mēs aizejam prom no racionalitātes, kas pieprasa ietērpt visu jēdzienos un pacelties pāri individuālajam (valodas lietojums vien jau ir vispārīgs), tad mēs nonākam pie tā, ka katram sava taisnība. Un tu ar savu taisnību gruzī vai aiz muguras nopel citus ar savu taisnību.

Patiesība - vispārējais. Bet tikai kā uzdevums, nevis dotais.

(Reply to this) (Thread)

runaajot par patiesiibu, ir taa - tev pasham ir jaaizveelas veina no abaam pateisiibaam. vai nu taa buus sabiedriibas izvirziitaa, vai arii sava vieniigaa un patiesaa, ar neierobezhotaam iespeejaam un ceriibu pilna. iespejams pat naiva. vienalga. jo negribot jaatdziist, ka cilveeku masas kaa pateisiibu atdziist vienu un to pashu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dziļākajā būtībā pieņemta sabiedrības izpratne par lietu stāvokli arī ir personīgā patiesība. Bez tam sabiedrība nemaz nav vienots veselums, nav vienas sabiedrības patiesības.

Turklāt, ciktāl patiesība ir izsakāma jēdzienos (vārdos), tiktāl tā nekad nevar būt individuāla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katrs savu patiesiibu var ari nodefonet savadak. patiesham, ir ljoti maz tadu cilveku, kas neseko sabiedribas velmem un intereesem visa ko vinji dara, bet ir ari tadi, kuri diktee veelmes vairumam.

katrs var skatities uz leitam savadak un ari ticet kaut kam citam, tachu vienmer iekshiene nepametis sajuta, ka pareizaaks ir vairuma viedoklis.

(Reply to this) (Parent)