es ar ar savējo ne. tas laikam ir normāli. nu tas, kas mans, tipa pagaidīs....
hmm gaidiit :)
sakaartosies pati, aizmirsiisies, ka jaakaarto vai galu galaa samierinaasimies ar nekaartiibu ;)
kaut kaadus orientierus vajadzeetu - tipa shiltiites vismaz - shajaa skapii ir vecie zaabaki, bet varbuut patieshaam nevajag, teoreetiski veci un noneesaati buutu jaamet aaraa :D
es ne tikai ar to. bet ar to arii. un pastaaviigi.
zeel, ka nevar sakaartot visas istabas un uzreiz ;)
zeel, ka vispaar neko nevar sakaartot, zeel, ka tajaa upee vislaik jaakaapj no jauna ;)
pārvācies uz nākamo. es jau tā izdarīju (vakar)
hm njaa nu katraa zinjaa labs ieteikums, bet diemzeel ne vienmeer ir iespeejas iekaapt kaadaa citaa istabaa, turklaat tik vai taa vecaas paunas sanaak stiept liidzi ;)
bet vienmeer var uzlabot veco (esosho)
daarza raveeshana nekad nebeidzas savukaart visticamaak, ka daarzs paliek tas pats, tas var mainiit formu robezas saturu, bet tas nevar izzust, jo tas ir tavs, apriori iedots liidzi bonusaa.
| From: | mtc |
Date: | 6. Aprīlis 2006 - 15:41 |
---|
| | | (Link) |
|
ar istabu vienmēr var tikt galā, tad ta bēda, bet, manuprāt, jautājums ir tāds,vai Tu tiec galā ar sevi un, ja arī tiec, vai vajag visu tik ļoooti "sakārtot"?
man prieks, ka juus tik preciizi uztverat lingvistiskaas liidziibas, jeb metaforas :)
sakaartot tas buutu aprakstiit kārtiibu - vai vienmeer vajag aprakstiit? - ir reizes, kad vajag un ir reizes, kad nevajag, nedriikst iekrist patiibas praksee, kuras pamatprincips buutu aprakstiishana. jaa taa ir viena no darbiibaam ko cilveeks veic, bet veel ir daudz citu, taadeelj tas buutu draudiigi attieciibaa uz epifenomenaalo apzinju iekrist tikai aprakstiishanaa, jo vaardu kraajums, ko lietojam kaa nekaa mainaas un vispaar varam piesaukt to pashu intuiiciju, lai buutu sameers ;)